Administratīvā atbildība

“ Atbildību var definēt kā cilvēka spēju apzināties savas darbības sekas”1. Administratīvā atbildība jāskata kopsakarībā ar tādiem jēdzieniem kā sociālā atbildība un juridiskā atbildība.
Sociālā atbildība ir ļoti vispārināta. Tā iestājas tad, kad indivīds pārkāpj sabiedrības pieņemtās normas un vērtības. Sabiedrība reaģē uz indivīda rīcības izpausmēm, atbalstot vai nosodot tās. Sabiedrība var pat izstumt pārkāpēju no sociālās vides.
Juridiskā atbildība ir valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējam par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un, kas paredzēts tiesību normās. Juridiskā atbildība vienmēr ir saistīta ar neizdevīgu seku iestāšanos tiesībpārkāpējam. Juridiskās atbildības veidi ir: disciplinārā atbildība (par dienesta disciplīnas pārkāpumiem), civiltiesiskā atbildība (par mantisko un personisko nemantisko zaudējumu nodarīšanu), kriminālatbildība (par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu) un administratīvā atbildība (par administratīvi sodāmu pārkāpumu izdarīšanu).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk APK) 1.panta 1. daļa nosaka: “Administratīvā pārkāpuma likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņu pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā”.…