Cilvēku saskaņotu darbību valsts nodrošina ar pārvaldes palīdzību, panākot saskaņu starp atsevišķu indivīdu darbībām un virzot šīs darbības uz pārvaldītājam izdevīga mērķa sasniegšanu. Bez pārvaldes nav iedomājama sabiedrības pastāvēšana, tāpēc tās īstenošana ir aktuāls uzdevums ikvienā valstī. Lai šo uzdevumu īstenotu, valsts organizē un regulē cilvēku uzvedību, reglamentē publisko un sabiedrisko institūciju darbību, nodrošina sabiedrisko kārtību un veic daudzas citas darbības.
Joprojām katrā valstī un sabiedrībā notiek dažādi likumpārkāpumi un atkarībā no to rakstura tiek noteikti dažādi juridiskās atbildības veidi, to skaitā ir arī administratīvā atbildība. Atkarībā no pārkāpuma rakstura, valsts izmanto dažādus ietekmēšanas līdzekļus – kriminālos, civiltiesiskos un administratīvos. Administratīvie pārkāpumi ir ļoti izplatīti. Tie nav tik bīstami kā noziegumi, bet arī tie nodara zināmu kaitējumu mūsu sabiedrībai. Visizplatītākie administratīvie pārkāpumi ir satiksmes noteikumu neievērošana, sīkais huligānisms, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi.
Būtisks kaitējums tiek nodarīts, pārkāpjot valsts izdotos noteikumus, kas saistīti ar dabas aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu, normālu apstākļu radīšanu pilsoņu darbam un atpūtai, viņu veselības aizsardzību.
Latvijas Republikā spēkā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Apstiprināts ar Latvijas PSR 1984. gada 07. decembra likumu un stājies spēkā ar 1985. gada 01. jūliju.
Mūsu valstī noteikti daudzi un dažādi saistoši uzvedības noteikumi. Šo noteikumu pārkāpšana var radīt pat kriminālo atbildību, ja tā ir paredzēta kriminālajā likumdošanā. Taču vairākumā gadījumu, kad pārkāpti šie noteikumi, nodarītais kaitējums nav tik liels, lai sauktu pie kriminālatbildības, tad arī iestājas administratīvā atbildība, kura ir mazāk barga nekā kriminālā atbildība. Un parasti to piemēro valsts pārvaldes orgāni vai vienpersoniski tiesnesis.…