Lai varētu runāt par manu izvēlēto tematu „Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība”, sākotnēji jānoskaidro, kas ir administratīvās tiesības.
Kā lieliski zinām no „Tiesību teorijas” tiesības iedala privātajās un publiskajās tiesībās. „Tas tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. Pie publiskām tiesībām pieder, piemēram, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības , krimināltiesības u.c., bet pie privātajām tiesībām – civiltiesības, darba tiesības u.c..”1
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosakot to publiskās tiesības un pienākumus. Līdz ar to var definēt, ka administratīvās tiesības ir tiesību nozare, kas regulē pārvaldes sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā. Administratīvo tiesību normas nosaka pārvaldes aparāta organizāciju un darbību, amatpersonu un iedzīvotāju tiesības un pienākumus.
Administratīvās tiesības ir cieši saistītas ar citām tiesību nozarēm : konstitucionālajām tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām, darba tiesībām, finanšu un nodokļu tiesībām, administratīvā procesa tiesībām un citām nozarēm. Būtībā nav tiesību nozaru, kuras nebūtu saistītas ar administratīvajām tiesībām. Uz konstitucionālo tiesību pamata tiek veidotas un noformulētas administratīvo tiesību normas, kā arī administratīvo tiesību aktu pakārtotība likumam.
Administratīvo tiesību normu var definēt kā noteiktā kārtībā izdotu vispārsaistošu uzvedības normu, kas regulē attiecības, kuras rodas izpildvaras formēšanas vai tās darbības rezultātā un kam piemīt visiem obligāts raksturs, un kura izpilde ir nodrošināta ar piespiedu mehānisma palīdzību. Administratīvās tiesības var skatīt kā kompleksu, kas sastāv no normām, kuras reglamentē izpildvaras radošo un aizsargājošo darbību.
Pārkāpums – juridiskos aktos noteikto priekšrakstu un aizliegumu neievērošana. Administratīvās atbildības likumā un Krimināllikumā paredzētajos gadījumos par likumpārkāpumiem noteikta juridiska atbildība.1 Administratīvos pārkāpumus Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (Kodekss – vienots normatīvs akts , kurā ir sistemātiski sakārtotas noteiktas tiesību nozares normas.2 (šajā gadījumā – administratīvo tiesību normas)). Kā redzams, šajā likumā, ļoti labi attēlots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk teksta – LAPK) uzdevums. „Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu un pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.…
