Ievads
Studiju darba tēma ir „Administratīvā atbildība sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā”. Izvirzītā studiju darba mērķa sasniegšanai studiju darba ietvaros darba autore analizē jēdzienu „sabiedriskā kārtība”, ”administratīvā atbildība”, „pārkāpums” „administratīvais sods” saturisko būtību un šo jēdzienu interpretāciju normatīvo aktu kopumā. Apskata administratīvās atbildības, kas iestājas pārkāpjot sabiedrisko kārtību, tiesisko regulāciju. Studiju darba ietvaros darba autore ir pētījusi un analizējusi normatīvo aktu kopumu, kuri nosaka tiesisko regulāciju, administratīvās atbildības piemērošanā, administratīvos sodus, kādi piemērojami par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumiem, pētījusi iestāžu kompetenci piemērot administratīvo sodu. Pētījusi un analizējusi normatīvo aktu bāzi, kas regulē administratīvā pārkāpuma fakta konstatāciju. Apskatījusi un analizējusi administratīvās atbildības iestāšanās īpatnības un nolēmumu administratīvajās lietās apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) regulējumu.
Studiju darba tēmu darba autore izvēlējās „Administratīvā atbildība sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā”, jo uzskata to par nozīmīgu.
Studiju darba autore uzskata, ka darba tēmas nozīmīgums atklājas brīdi, kad tiek realizētas administratīvās normas, kuras regulē atbildības iestāšanos sabiedriskās kārtības jomā. Administratīvās atbildības piemērošana administratīvo pārkāpumu sabiedriskās kārtības jomā, tam ir jābūt nozīmīgam preventīvam pasākumam, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas mazināšanā.
Iepriekš minētais sasaucas ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pirmajā pantā minēto, kur noteikti administratīvo pārkāpumu kodeksa uzdevumi, proti, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā.
Bez tam, darba aktualitāte iezīmējas apstāklī, ka normatīvais dokuments, uz kuru bāzējas tiesiskās normas, kuras piemērojamas uzliekot administratīvo sodu, proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, ir „pagātnes mantojums” no 1985. gada, kā arī, nav maznozīmīgi pieminēt, ka kopš tā laika Latvijas teritorijā mainījusies valstiskā iekārta, un līdz ar to mainījušās personu vērtības, kā arī vairāku jēdzienu saturiskā nozīme. Piemēram, sakot „pilsonis”, saprot, personu, kurai ir pilsoniski juridiska sasaiste ar Latvijas valsti, un ne ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Studiju darba ietvaros darba autore ir analizējusi sīkā huligānisma kvalificējošo sastāvu, jo uzskata, ka pēc tā, cik un kādā veidā sīkais huligānisms tiek izdarīts, var spriest par sabiedrības morālajām un tikumiskajām vērtībām kopumā. Tādēļ, darba autore sīkā huligānisma analīzei ir veltījusi veselu nodaļu, ar ciešu pārliecību, ka problēmas apzināšana ir solis uz tās izskaušanas pusi.
Darba autore par darba mērķi ir izvirzījusi noskaidrot jēdzienu „sabiedriskā kārtība”, ”administratīvā atbildība”, „pārkāpums” „administratīvais sods” saturisko būtību un šo jēdzienu interpretāciju normatīvo aktu kopumā, izzināt administratīvās atbildības rašanās tiesisko pamatojumu, administratīvos soda veidus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumu:
1.Izpētīt administratīvās atbildības rašanās normatīvo bāzi,
2.Izpētīt praksi administratīvās atbildības sabiedriskās kārtības jomā, kad iestājas administratīvā atbildība.
3.Analizēt jēdzienu, kuri nosaukti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 13.nodaļas ietvaros, interpretāciju.
Mērķa sasniegšanai un izvirzīto uzdevumu izpildei studiju darba izpildē izmantotas galvenokārt aprakstošā un analītiskā pētīšanas metodes. Pētījums veikts par laka posmu, kas atbilsts pašreiz spēkā esošās normatīvo aktu esamības laika posmam, atbilstoši grozījumiem. Pamatā darba autore pētījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Administratīvā procesa likumu, tiesu nolēmumus.
…
