Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Administratīvais akts | 6 |
1.1. | Administratīvā akta izpratnes attīstība Latvijā | 6 |
1.2. | Administratīvā akta definicija | 7 |
1.3. | Administratīvā akta forma un sastāvdaļas | 8 |
1.4. | Administratīvā akta klasifikācija | 9 |
2. | Administratīvā procesa dalībnieki | 10 |
2.1. | Administratīvi procesuālā tiesībspēja | 10 |
2.2. | Administratīvi procesuālā rīcībspēja | 10 |
2.3. | Administratīvā procesa dalībnieki | 12 |
2.4. | Pieteicējs un atbildētājs | 13 |
3. | Tiesvedību instances | 15 |
3.1. | Pieteikums tiesā | 16 |
4. | Administratīvā procesa stadijas | 17 |
5. | Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība | 18 |
5.1. | Iesniegums tiesā | 18 |
5.2. | Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš | 19 |
5.3. | Augstākas iestādes lēmums | 19 |
5.4. | Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana | 20 |
6. | Administratīvā akta parsūdzēšana tiesā | 23 |
6.1. | Administratīvās lietas tiesā ierosināšanas posms | 23 |
6.2. | Administratīvās lietas izskatīšanas posms | 26 |
6.3. | Lēmuma pieņemšanas posms | 30 |
7. | Tiesvedība apelācijas instances tiesā | 32 |
7.1. | Apelācijas sūdzība | 32 |
7.2. | Pirmās instances tiesas rīcība, saņemot apelācijas sūdzību | 35 |
7.3. | Apelācijas instances tiesas rīcība, saņemot apelācijas sūdzību | 35 |
7.4. | Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā | 37 |
8. | Spriedumu pārsūdzēšana kasācijas kārtībā | 38 |
8.1. | Kasācijas pamats | 38 |
8.2. | Personas, kuras var iesniegt kasācijas sūdzību | 39 |
8.3. | Kasācijas sūdzības saturs | 40 |
8.4. | Kasācijas sūdzības iesniegšana | 41 |
8.5. | Kasācijas instances tiesas robežas | 41 |
8.6. | Kasācijas tiesvedības ierosināšana | 41 |
8.7. | Tiesas sēde un spriedumu taisīšana | 42 |
8.8. | Kasācijas instances tiesas spriedums un tās sekas | 43 |
9. | Materiālo un procesuālo tiesību normu pārkapums | 48 |
9.1. | Materiālo tiesību normu pārkāpums | 48 |
9.2. | Procesuālo tiesību normu pārkāpums | 49 |
10. | Atlīdzinājums | 51 |
10.1. | Iesniegums par atlidzināšanu | 51 |
10.2. | Atbildēja noteikšana | 52 |
10.3. | Termiņi, kādos iesniedzams iesniegums | 52 |
10.4. | Zaudējumu atlīdzināšana un tās apmērs | 52 |
Secinājums | 53 | |
Literatūras saraksts | 55 |
Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti. Valsts attīstība sekmēja administratīvo tiesību attīstību un tās kalpoja valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību regulēšanai. Valsts noteica administratīvās tiesības, bet arī šīs tiesības noteica valsts virzība. Administratīvās tiesības veido tiesību normu sistēmu, kas regulē publiskās administrācijas darbību un pār to īstenoto kontroli.
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosaka to publiskās tiesības un pienākumus. Publisko tiesību galvenais uzdevums ir līdzsvarot indivīda un sabiedrības intereses, vienlaicīgi nodrošinot indivīdu pret neattaisnotu valsts iejaukšanos indivīda brīvībās. Publiskās tiesības ir tāda sfēra, no kuras ir atkarīga sabiedrības, valsts, organizēto grupu, korporāciju, apvienību un pilsoņu eksistence, funkcionēšana un attīstība. Publiskās tiesības izpaužas attiecībās starp valsti un personu, kur pastāv pakļautības attiecības. Kā viena no pusēm publisko tiesību attiecībās vienmēr uzstājas valsts vai kāda tās institūcija, kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras, bet no otras puses fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona.
Administratīvā procesa tiesības nosaka to, kādā veidā valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs valsts pārvāldes rīcības tiesiskumu .
Jau pirmsokupācijas periodā valsts un administratīvo tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers norādīja, ka visiem valsts varas izpausmes veidiem tiesiskā valstī jābūt tiesiski noregulētiem.Tiesības pārbaudīt valsts pārvaldes konkrētu rīcību, kas skar indivīda tiesības vai likumīgās intereses, ir konsticionāli nostiprinātas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā - "ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā."
2004. gada 1.februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums un darbu uzsāka administratīvās tiesas. Administratīvā procesa likuma pieņemšana un jauno administratīvo tiesu izveide tika saistīta ar lielām cerībām, ka beidzot tiks sakārtotu valsts pārvalde, personai būs iespējas efektīvi cīnīties pret pārvaldes patvaļu, tiks mazināta korupcija.
…
Administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja: 1) No tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu ( noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītas tiesības; 2) Administratīvajā procesā nav ievērots APL vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu ( procesuālās kļūdas); 3) Tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas, nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos ( saturiskās kļūdas). Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.
- Administratīvā akta pārsūdzēšana
- Administratīvā akta pārsūdzēšana
- Administratīvā akta pārsūdzēšana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Administratīvā akta pārsūdzēšana
Referāts augstskolai21
Novērtēts! -
Administratīvā akta pārsūdzēšana
Referāts augstskolai28
-
Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība
Referāts augstskolai8
-
Administratīvā atbildība
Referāts augstskolai11
-
Administratīvais process tiesā
Referāts augstskolai19