Sākot no 20.gadsimta beigām, valsts institūcijas līdztekus tās tradicionālajiem uzdevumiem nodrošināt likumību un kārtību, arvien vairāk veic dažādas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību un uzlabot sabiedrības sociālos un materiālos apstākļus.
Šīs attīstības rezultātā indivīdu arvien vairāk ietekmē administratīvās darbības. Šī iemesla dēļ dažādās valstīs ir bijuši centieni uzlabot indivīda procesuālo stāvokli attiecībās ar valsts pārvaldi, pieņemot attiecīgas tiesību normas, kuras nodrošina taisnīgumu iedzīvotāju un valsts institūciju attiecībās. Arī mūsu valsts ir stājusies uz šī ceļa, izstrādājot jaunu administratīvā procesa likumu.
Mana referāta mērķis ir noskaidrot administratīvā procesa tiesību centrālo jēdzienu, t.i., administratīvā akta jēdzienu. Blakus tam tiks raksturotas šī akta obligātās pazīmes.
Administratīvais akts ir administratīvā procesa tiesību centrālais jēdziens. Tas ir galvenais valsts rīcības instruments pret indivīdu. Blakus tam minami arī faktiskā rīcība un publisko tiesību līgums.
Administratīvā akta definīcija ( administrative act, acte administratif, Verwaltungsakt) ir izkristalizējusies kontinentālās Eiropas tiesību sistēmās šajā gadsimtā, taču tā pirmsākumi meklējumi Napaleona likumdošanā. Pirmie mēģinājumi regulēt administratīvo procesu un definēt administratīvo aktu Latvijā notika 1940.gadā, kad Tieslietu ministrijā tika sagatavots likumprojekts par administratīvo procesu. Pēc projekta administratīvā procesa mērķis ir nodrošināt personu subjektīvo publisko tiesību un tiesiski aizsargāto interešu aizsardzību pret varbūtējiem aizskārumiem no administratīvās varas puses. Par administratīvā procesa priekšmetu tiek atzīta administratīvā lieta, kuru ierosina pēc ieinteresētā personas lūguma vai sūdzības pamata, cita publiskās pārvaldības subjekta paziņojuma, vai paša publiskās pārvaldības subjekta ierosinājuma, un kurā lēmumu pieņēma valsts pārvaldes orgāns.
Šajā likumprojektā administratīvais akts tika nosaukts par lēmumu un rīkojumu. Ar to tika saprasts juridisks akts, ko izdod piekritīgs publiskās pārvaldības orgāns un kas kaut kādā veidā regulē atsevišķu pilsoņu tiesības un pienākumus.
Jāuzsver, ka līdz šim Eiropas tiesību zinātnei, tiesu praksei un likumdevējam nav izdevies atrast tikai pozitīvi (administratīvais akts ir...) formulētu administratīvā akta definīciju. Tādēļ tā satur arī negatīvi formulētus elementus.1 (administratīvais akts nav...). Arī jaunajā Administartīvā procesa likuma paredzētā administratīvā akta definīcijas satur gan pozitīvu, gan negatīvu skaidrojumu.…
