Administratīvais process ir procesuālo un materiālo principu kopums, kas nosaka, kādā veidā darbojas konkrētās tiesiskās attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses. Faktiski administratīvajā procesā galvenās darbojošās personas ir valsts, kuras vārdā darbojas amatpersonas un fiziska vai juridiska persona. Administratīvās likumdošanas normatīvie aspekti iekļauj sevī gan valsts pārvaldes godīgu attieksmi pret jebkuru personu un līdzdalību administratīvajā procesā, gan valsts pārvaldes darbības caurskatāmību un atvērtību un lēmumu pamatotu likumīgu pieņemšanu.
Ikvienam ir tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Tāpēc, lai pieņemtu taisnīgu aktu vai lēmumu, ir ļoti svarīga administratīvā akta būtība un nozīme, kas arī tiks aplūkots šajā darbā.
Ar 2004.gada 1.februāri stājās spēkā Administratīvā procesa likums. Likuma normas sāka darboties arī pašvaldībās, radot ievērojamu apjukumu. Neapšaubāmi, šī likuma pieņemšana ir solis pretī demokrātiskai valstij, būtiski tiek sakārtotas valsts un fizisko un privāto juridisko personu attiecības. Tomēr jāpiekrīt Voltēram, kurš savulaik teicis, ka diezin vai atradīsies kaut viena tauta, kurai būtu labi likumi. Saistību tiesībās centrālais jēdziens ir līgums un ar tā noslēgšanu un izpildes procedūrām saistītās problēmas, bet administratīvā procesa tiesībās šāds jēdziens ir administratīvais akts. Tāpēc, runājot par Administratīvā procesa likuma ievērošanas un piemērošanas problēmām, tās tiks aplūkotas caur administratīvā akta prizmu.…