1723. gadā 5. jūnijā Kerkoldā netālu no Edinburgas tika kristīts mazulis – Ādams Smits (dzimšanas datums nav zināms). Viņa tēvs Ādams Smits vecākais bija inspektors pilsētas muitā. Viņš nomira nesagaidot dēla piedzimšanu. Māte Margareta Smita viena pati audzināja dēlu un veltīja viņam visu savu dzīvi.
Agrā bērnībā Ā. Smits pievērsās grāmatu lasīšanai. Kerkoldā viņam mācīja latīņu valodu, vēsturi un ģeogrāfiju. No četrpadsmit gadu vecuma viņš sāka mācīties Glazgovskas universitātē. Universitātes ievērojamākais profesors bija Frensis Hatčesons, pie kura viņš apmeklēja filozofijas kursus. Tajā pašā laikā viņš apmeklē tikumības filozofijas lekcijas, matemātiku, astronomiju un iepazīstas ar Ņūtona darbiem. Universitātē Ā. Smits apgūst zināšanas grieķu valodā un ņem privātstundas franču valodā.
No 1740. gada Ā. Smits studē Oksfordā. Atmosfēra koledžā bija neliterāra. “Vairāki profesori Oksfordā izvairījās no pedagoģijas”. Bet šeit bija augsta līmeņa bibliotēka, kas ļāva paplašināt zināšanas angļu un franču literatūrā (poēzijā, vēsturē, filozofijā). Te Ā. Smits pirmo reizi lasa Voltēra un Monteskjē darbus. Tajā pašā laikā viņš arī apmeklē Džetro Tallas fermu, kur iepazīstas ar intensīvo zemes apsaimniekošanas metodēm.
1746. gadā Ā. Smits atgriežas Kerkoldijā bez nekādiem plāniem un turpina pašmācības. Edinburgā viņš apmeklē Genrī Hjūma (lorda Keimsa) literātu pulciņu.
1751. gadā par profesoru Glazgovskas universitātē vienbalsīgi izvēlās Ā. Smitu par savu kolēģi (loģikas katedrā un no 1752. gada – tikumības filozofijas katedrā).…