4.KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI
1. Smits ir pirmais, kurš nostājies par brīvību un valsts neiejaukšanos – tas ir primārais nācijas bagātības palielināšanas nosacījums.
2. Smits raksta par ’’neredzamo roku’’, kas virza cilvēku pretim mērķim, par kuru viņš nemaz nav domājis, jo visu laiku tiek apspiests ar esošo valsts iekārtu, tāpēc sabiedrība tika mudināta domāt pašiem, un vadīties pēc savām interesēm, nevis pēc augstāk stāvošo izteiktajām pavēlēm. Smita izpratnē, cilvēkus vieno un to savstarpējās attiecības nosaka ētika un līdzjūtība, nevis apgaismo valdnieks vai valsts. Valsts ekonomika ir sakārtota tikai tad, kad ikviens var darboties savās interesēs un valsts to netraucē.
3. Smits uzskatīja, ka ja aug nācijas bagātība, tad jāpalielinās arī darba algai, jo sabiedrība nevar uzplaukt un būt laimīga, ja kāda tās daļa ir nabadzīga un nelaimīga. Savukārt vērsās pret tiem, kas tērēja savu kapitālu kā ienākumu - patēriņam un greznas dzīves apmierināšanai tā vietā, lai to ieguldītu un palielinātu.
4. Smits īpaši aizstāvēja brīvās tirdzniecības principus – brīvu preču ievešanu un izvešanu, jo ja kāds kāro palielināt savu personīgo peļņu, tad viņš neizbēgami palielina arī nacionālo ienākumu un vispārējo labklājību - galvenais ir paša iniciatīvas izrādīšana, jo sabiedrības bagātības pirmavots ir individuāla tieksme pēc labklājības, kā arī personīgā tieksme ieņemt sabiedrībā augstāku stāvokli.
5. Savā pētījumā ‘’Nācijas bagātība’’, līdzjūtības principu Smits papildina ar savtīguma principu cilvēka attiecībās. Šis pētījums ir tik nozīmīgs, jo atsedz Smita pasaules uztveri un pētniecības metodes, kas ir tiešām apbrīnojamas. …