"Man līdzi, lasītāj! Kurš tev teica, ka uz pasaules nav īstas, uzticīgas, mūžīgas mīlestības? Lai nokalst šī meļa nelietīgā mēle! Man līdzi, lasītāj, tikai man līdzi, un es parādīšu tev tādu mīlestību!"
Šo vārdu autors ir Krievijā un arī pasaulē popularitāti ieguvušais rakstnieks Mihails Bulgakovs. Viņš dzimis 1891. gada 15. maijā (3. maijā pēc vecā kalendāra) Kijevā, bet miris 1940. gada 10. martā Maskavā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem rakstniekiem XX gs. literatūrā. Bulgakovs rakstīja romānus, lugas un stāstus, kā arī darbojās publicistikā. Viņa slavenākais darbs ir romāns "Meistars un Margarita", ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem romāniem krievu – un arī pasaules – literatūrā. Starp citiem ievērojamiem Bulgakova darbiem jāmin garais stāsts "Suņa sirds", romāni "Teātra romāns" un "Baltā gvarde".
Sākotnēji Bulgakovs kļuva pazīstams tieši kā dramaturgs – viņa lugas tika iestudētas daudzos Maskavas teātros un guva milzīgu publikas atzinību. Viņa lugas augstu vērtēja arī Josifs Staļins, kas iespējams, saistāms arī ar faktu, ka Bulgakova darbus gan vēlāk aizliedza, taču pret viņu pašu nekādas represijas neveica. Bulgakovs gan viņa režīmu nekad neatbalstīja un vairākos darbos to izsmēja.
Bulgakova pirmie darbi tomēr ir stāsti ("Jauna ārsta piezīmes") un romāns "Baltā gvarde". Divdesmito gadu vidū viņš sāka atzinīgi vērtēt Herberta Džordža Velsa darbus un uzrakstīja vairākus stāstus ar zinātniskās fantastikas elementiem, kā "Liktenīgās olas" (1924) un "Suņa sirds" (1925). "Suņa sirdi" PSRS publicēja tikai 1987. gadā, taču tas lasītājiem bija jau pazīstams, pateicoties "samizdatam", tas ir, garīgās pagrīdes darbības veidam padomju laikos - grāmatu un citu materiālu tulkošana, pavairošana un izplatīšana.
Arī Bulgakova nozīmīgākais darbs, romāns "Meistars un Margarita", ar "samizdata" palīdzību bija pieejams jau labu laiku pirms tā oficiālā pirmpublicējuma 1966.-1967. gadā. Romāns tapis laikā no 1928. gada līdz autora nāvei 1940. gadā. Darba publicēšana PSRS nebija iespējama: tajā ironiski bija atspoguļotas dažādas laikmetam raksturīgas negatīvas parādības PSRS (sociālās problēmas, Staļina režīms, tā īstenotās represijas un to sekas utt.). Tekstu Bulgakovs turpinājis pilnveidot gandrīz līdz pat nāvei (pēdējās izmaiņas tika izdarītas divas nedēļas pirms viņa nāves).
Baidoties no represijām, kas saistītas ar romānā pausto ironisko skatu uz padomju sistēmu, Bulgakovs 1930.g. sadedzinājis uzrakstīto manuskriptu, taču vēlāk atsācis darbu pie romāna. Iespējams, šo notikumu rezultātā romānā tiek iekļauta slavenā frāze "manuskripti nedeg!".
…
