Absolūto un relatīvo lielumu veidi

Ir individuālie un summārie absolūtie lielumi.
Individuālie absolūtie lielumi izsaka statistiskā kopuma atsevišķām vienībām piemītošo pētāmās pazīmes lielumu, piemēram, ģimeņu statistiskā katrs ģimenes lielums ir individuāls absolūts lielums. Individuālos absolūtos lielumus iegūst tikai ar statistisko novērošanu. Tie nerāda, kādas ir statistiskās likumsakarības, bet tie ir nepieciešami likumsakarību izzināšanai un labākai izprašanai. Individuālie absolūtie lielumi par katru kopuma vienību ir pamats sadalījuma rindu izveidošanai un statistiskajiem grupējumiem. Individuālu absolūto lielumu veidā iespējams visracionālāk uzkrāt sākotnējo informāciju, lai to, apvienojot dažādās grupās, pēc vajadzības izmantotu gan zinātniskajos pētījumos, gan arī kā konkrētu izziņas materiālu.
Individualizētas informācijas izmantošana dod iespēju paplašināt statistikas metožu klāstu un padziļināt pētāmo parādību analīzi, kā arī iegūt precīzākus vispārinošus rādītājus. Individuālie lielumi ir nepieciešami matemātisko metožu lietošanai statistiskās pētīšanas procesā. Automatizētās valsts statistikas sistēmas apstākļos, kad radītas automatizētas datu bankas (ADB) un funkcionē lieljaudas ātrdarbīgas elektroniskās skaitļošanas mašīnas, ievērojami atvieglināta ir individuālo absolūto lielumu glabāšana informācijas tehniskajos nesējos, kā arī racionāla un ātra to apstrādāšana. Tas palielina individuālo absolūto lielumu nozīmi statistikā.…