Valsts teorija, atzīmējot vēsturē reāli izcēlušās valdījuma formas, izstrādāja to daļēju klasifikāciju. Vairāk izplatīta ir pārvaldes formu dalīšana saskaņā ar valdošo personu skaitu. Ja vara pieder vienam - tā ir monarhija, ja dažiem - aristokrātija, ja visiem - demokrātija vai republika.
Dažādu valsts formas zinātniskiem petījumiem piemīt svarīga teorētiska un praktiska nozīme. “Ikviena valsts un tauta ir dzīva individuālitāte ar savam īpatnībam. Un tāpēc katrai tautai pienākas sava, īpaša, individuāla valsts forma un konstitūcija, kas atbilst viņai un tikai viņai. Nepastāv vienādas tautas un nemēdz būt vienādas valsts formas un konstitūcijas. Akla pārņemšana un atdarināšana ir bīstamas ar politiskiem konfliktiem, smagiem morāliem un materiāliem zaudējumiem un pat cilvēku dzīvībām” [4; 47].
Valsts formas jēdziena pamatā ir augstākās valsts varas organizācija un tās izveidošanas kārtība. Galvenā pazīme šajā gadījumā ir valsts galvas statuss. Monarhijā valsts galva saņem savu varu mantojūmā kartībā, tas ir viņa tiesības un ar to viņš var rīkoties kā grīb, viņs ir vienīgais valdnieks savā valstī. Tauta savukārt ir beztiesīga un nepiedalās valsts pārvaldē. Bet republikā ir citādi – vara pieder vienīgi tautai. Mūsdienās republika, kā valsts forma ir ļoti populāra pasaulē. Bet neskatoties uz to monarhija aizvien pastāv un monarhiskas valstis nesteidzas šķirties ar savām tradīcijām un dzīves stilu.
Referāta mērķis ir uzzināt, kādas īpašības piemīt absolūtai monarhijai, kā valsts formai, kādi pastāv priekšrocības un trūkumi, kāpēc mūsdienās joprojām pastāv absolūta monarhija, bet dažās valstīs pēdējos gados tiek pieņemti lēmumi tas atjaunot? Kādas īpašības piemīt absolūtai monarhijai dažādās valstīs, kas noteica tautas vajadzību monarhijā? Atbildot uz visiem šiem jautājumiem analīzēsim monarhijas butību un vēsturiski izveidotas piemērus.
Monarhija, tulkojumā no grieķu valodas ir vienvaldība. Monarhija ir pati senākā valsts valdības forma, jo monarhijas pamattēls (kā arī monarhisks valdījums) ir vienkārša patriarhāla ģimene. Faktiski monarhija ir viena cilvēka kults. Nav nejaušība, ka vara dotaja monarham nereti tiek dievināta, t.i. tiek atzīmēta tas īpaša izcelšana. Tā, piemēram, Japānā imperātors līdz 1945g. skaitās Saules dievietes (Amaterasu) dēls. Bet parasti dievišķīgā izcelsme nevienu netraucē - no vēstures mums ir zināms, ka feodāļi kļuva par monarhiem un iekaroja troni sev un saviem pēcnācējiem vardarbības rezultātā, vai (nu ļoti rēti) aicinājumā, t.i. ar pavisam parastam zemes metodēm. Monarhu var saukt dažādi - par karali, caru, sultānu, kņazu, emīru.. katrai valstij savs noteikts nosaukums, savs monarhs.…
