Abortu socioloģiskais raksturojums Latvijā

Zinu, ka diskusijas par aborta legalizēšanu vai aizliegšanu tāpat kā par šīs medicīniskās operācijas ētiskajiem aspektiem daudziem jau ir apnikušas, taču diskusija vēl arvien nerimst. Tieši pēdējā laikā tās ieguvusi jaunu aktualitāti saistībā ar vadošās elites runām par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī. Varbūt tiešām ir jārunā par visas sabiedrības kolektīvās apziņas un vērtību maiņu?
"Aborts ir tīša un apzināta cilvēciskas būtnes, kas atrodas savas eksistences sākuma fāzē, slepkavība, neatkarīgi no pielietotajiem līdzekļiem.
Jānis Pāvils II, “Dzīvības Evaņģēlijs”
Cilvēka dzīvības neaizskaramība ir ētikas princips, kuru sabiedrībai ir jārespektē, lai tā būtu civilizēta, lai tajā katrs varētu dzīvot viņa cieņai atbilstošu dzīvi. Dzīvības neaizskaramība un svētums ir paša Dieva likuma – desmit baušļu centrā: “Tev nebūs nokaut!” (Izc 34:28). Cilvēka dzīvības iznīcināšana ir pretrunā ar cilvēka cieņu, viņa sirdsapziņu un sabiedrības labklājību.
Nav nekādu šaubu par to, ka katra cilvēka dzīvība visā tās vienreizīgumā sākas uzreiz no cilvēka ieņemšanas brīža mātes miesās, tādēļ ikviens aborts – jau ieņemta bērna iznīcināšana, neatkarīgi no bērna vecuma – vai tās būtu dažas nedēļas, vai stundas vai minūtes, kas ir pagājušas no bērna ieņemšanas brīža, - ir noziegums pret bērna dzīvību. Šis ir īpaši smags noziegums, jo ir izslēdzošā pretrunā ar bērna pašām pirmajām un neaizskaramajām tiesībām uz dzīvību.
Katrs aborts, tāpat kā katra pamudināšana uz abortu, vai palīdzība aborta veikšanā, ir tiešs Dieva baušļa “Tev nebūs nokaut!” pārkāpums. …