IEVADS
Aplūkojot ētisku aborta malu, nedrīkst neatzīmēt, ka viņa vienmēr stāvēja morālisku diskusiju centrā. Tamlīdzīgas stāvēšanas pretī iztekas vajag meklēt vēsturiski satrāpījušos ortodoksālu (vai, mūsu terminoloģijā, kas ir konservatīva) un liberālu pozīciju dažādībā attiecība no pieļaujama aborta. Atslēgas vienmēr un visos laikos bija atbildes uz jautājumiem: Vai ir attaisnots aborts, vai neierodas viņš savai būtībai ar slepkavību un vai ir apveltīta apaugļotā olšūna, embrijs ar tiesībām uz dzīvi? Otrkārt, nav mazāk svarīgs jautājums: Vai ir kādas grūtniecības pārtraukšanas sekas?
ĒTISKAS KOLĪZIJAS AP ABORTA PROBLĒMU
1. Ortodoksāla pozīcija
Attiecībā uz abortiem dibinājās uz reliģiozas kultūras morāliskām vērtībām. Baznīca arī tagad ir mākslīgas grūtniecības pārtraukšanas pretinieku visstiprākā aizmugure, kas smeļ savējos argumentus no reliģiozas morāles avota. Tā kā tiesības uz dzīvi ir neatņemamas katrai cilvēciskai būtnei, tad dīglis tāpat ir apveltīts ar tādu tiesību.
Katoliska baznīca vadās pēc Vatikāna, saskaņā ar kuru dzīve, kas iesākās no olšūnas apaugļošanas, nav mātes vai tēva dzīves turpinājums tēzes – tā ir jaunas cilvēciskas būtnes dzīve. Viņš nekad nevarētu kļūt ar cilvēku, ja vien jau viņš nebija.
Pareizticīga baznīca atzīst, ka embrijs ir apveltīts ar cilvēcisku cieņu jebkurā attīstības stadijā, ieskaitot blastocidū. Līdz ar to jautājuma aplūkošana par abortu tēlojas morālisks pieņemama situācijās, kad augļa attīstība draud mātišķai dzīvei. Protams, tajos gadījumos, kad ir nepieciešama mātes izvēle starp dzīvi un ar augļa dzīvi, pareizticīga ētika orientē māti uz pašuzupurēšanos kā augstāko mīlestības izpausmi pret līdzcilvēku.
…
