Latvijā ar ābelēm trofiski saistīti vairāk nekā 200 sugu dzīvnieki. Lielākajai daļai šo dzīvnieku nav nozīmes kā ābeļu kaitēkļiem. Būtiska nozīme ir ābeļu ziedu smacerniekam, ābeļu zaļajai laputij, ābeļu tīklkodei, ābolu tinējam u.c.
Biežāk sastopamie kaitēkļi un slimības ir sekojošie-
Ābeļu lapu blusiņa. Psylla Mali (Insecta, Hemiptera, Psyllidae). Tās ķermenis ir 2,3-2,7mm garš zilganzaļš, vasaras beigās brūngandzeltens, spārni caurspīdīgi, nelidojot sakļauti jumtveidā, garāki pār ķermeni. Taustekļi diegveida, sastāv no 10 posmiem. Pakaļkājas piemērotas lēkšanai.
Ola iegareni ovāla, 0,3 – 0,4 mm gara, oranždzeltena.
Kāpurs plakans, sākumā ir oranždzeltens, vēlāk kļūst zaļgandzeltens. Jaunajiem kāpuriem ķermeņa virspusē ir brūnganmelni neregulāri plankumiņi. Acis sarkanas.
Tās ir izplatītas Eiropā un Ziemeļamerikā.
Tās sastopamas vecos nekoptos dārzos, savairojas masveidā. Sastopamas uz ābelēm, bumbierēm, vilkābelēm, pīlādžiem u.c. Visvairāk bojā ābeles.
Kāpuri pavasarī sūc sulu no plaukstošiem pumpuriem, bet vēlāk no ziediem un izdala daudz saldu, lipīgu ekskrementu. Uz tiem attīstās kvēpsarmas sēne. Blusiņa sūc sulu no lapām, un tāpēc tās atpaliek augšanā. Stipras invāzijas gadījumā lapas dzeltē un pat priekšlaicīgi nobirst. Ja ir stipri bojāti ziedi, neaizmetas augļi.
Ābeļu zaļā laputs. Aphis Pomi (Insecta, Hemiptera, Aphididae).
Bezspārnu partenoģenētiskā mātīte ir ovāli ieapaļa, 1,7 – 2,1 mm gara, dzeltenzaļa. Acis, izdalījumu caurulītes un astīte brūnganmelna. Taustekļi sešposmu.
Spārnotā mātīte ir iegareni ovāla, 1,8 – 2,1 mm gara, ar brūnganmelnu galvu un krūtīm, un zaļu vēderiņu.
Oldējēja mātīte ir plati ovāla, 1,2 mm gara. Tās krāsa no varī dzeltenas līdz brūnganzaļai.
Tēviņš ovāls, bez spārniem, 1,1 mm garš. Galva, taustekļi un izdalījumu caurulītes melnas. Krūtis zaļganbrūnas, vēderiņš dzelteni zaļš.
Ola iegareni ovāla, 0,5 mm gara, spoži melna.
Kosmopolītiska suga.
Ābeļu zaļā laputs ir viens no nozīmīgakajiem ābeļu kaitēkļiem, kas īpaši kaitīga jaunajiem augļu kociņiem. Masveida savairošanās novērojama vidēji ik pēc 3 vai 4 gadiem. Bojā ābeles, bumbieres, plūmes u.c.
…