Psiholoģija iz zinātne, kurai ir ļoti daudz nozaru. Arī mēs savā studiju procesā esam sastapušies un apguvuši vairākus no tiem: vispārīgo psiholoģiju, saskarsmes psiholoģiju un arī attīstības psiholoģiju. Nezinu, vai kāds no jums ir kaut ko dzirdējis par individuālpsiholoģiju. Kad izvēlējos šo tematu, man nebija ne mazākās nojausmas, ko tas sevī ietver. Varbūt tieši tas mani arī mudināja tieši šī temata izvēlei – man kaut kā vienmēr visvairāk vilina nezināmais...
Individuālpsiholoģija ir Alfreda Ādlera izveidota mācība, kura laika gaitā nav guvusi būtiskas izmaiņas. Pēc Ādlera domām, audzināšanas galvenais uzdevums ir drosmes un atbildības ieaudzināšana un pašaudzināšanas uzsākšana. Lai izprastu šo Ādlera izteikumu, ir vērts papētīt viņa biogrāfiskos datus.
Ādlers dzimis Vīnes priekšpilsētā Rūdolfsheimā vidēji pārtikuša labības tirgotāja ģimenē, kurā bez paša Alfreda auga vēl 5 bērni. Alfreds ir otrais bērns. Ģimenē valda optimistiska gaisotne, bez stingras reliģisku priekšrakstu ievērošanas. Ādleriem pieder arī lauku mājas, kuras zēns ļoti mīl. Labas attiecības viņam izveidojās ar tēvu, taču māte ir it kā pievīlusi zēna gaidas. Ja nezinātu neko vairāk, varētu spriest, ka Alfredam ir bijusi normāla ģimene un normāla bērnība. Bet, mazajam Alfredam nemaz viss nelikās tik rožaini. Viņš cieš no fiziskiem trūkumiem (rahīts un balss saišu krampji) un agri saprot, ka bērni ar attīstības traucējumiem ir spieti daudz pūlēties, lai gūtu ticību saviem spēkiem un drošību dzīvē. Pārvarot dažādus šķēršļus spēlēs ar bērniem uz ielas, Alfreds to izjūt dziļi personiski. Piecu gadu vecumā smagi saslimst ar plaušu karsoni un savām ausīm dzird ārstu izteikto bezcerību…
