A hepatīta profilakses iespējas

Vīrusu hepatīts A ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa vīruss. Slimība skar galvenokārt aknas. Izšķir akūtu hepatītu un hronisku hepatītu. Hroniskam hepatītam var būt nepārtraukta, ātra vai lēna gaita. Rašanās saistīta galvenokārt ar dažādām infekcijas slimībām – vīrushepatītu, infekciozo mononuklozi, dzelteno drudzi, malāriju u.c., kā arī ar saindēšanos (arsēns, indīgas sēnes, alkohols). Hronisku hepatītu var radīt minētās infekcijas, saindēšanās un nepareiza medikamentu lietošana. Akūtam hepatītam raksturīga dzeltena ādas krāsa, aknu palielināšanās, sāpes paribē u.c. Ja hroniskā hepatīta gaita nav aktīva, tā pazīmes ir maz raksturīgas (nogurums, slikta dūša, ēstgribas trūkums). Iekaisumam aktivējoties, šie traucējumi kļūst stiprāki, var būt sāpes aknu apvidū, dažreiz ādas nieze. Aknu un nereti arī liesas palielināšanās. Stipri mainās aknu funkcionālā pārbaužu rezultāti. Lai precizētu diagnozi, izdara aknu biopsiju. Ja iekaisuma process ir ilgstošs, aknu šūnas iet bojā un to vietā ieaug saistaudi. Hroniskais hepatīts var pāriet aknu cirozē. Inficēties var arī tad, ja neievēro sanitārās normas – ar ūdeni, pārtiku, netīrām rokām, arī sadzīves kontaktu ceļā. Infekcija biežāk sastopama valstīs, kurās ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu trūkums un zems higiēnas iemaņu līmenis iedzīvotājiem. Periods no inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem ir vidēji 15 līdz 50 dienas ( apmēram 4 nedēļas ). Ir trīs slimības periodi – pirmsdzeltes, dzeltes un pēcdzeltes periods. 10 dienas pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku, steidzamas profilakses nolūkā, ir iespējams veikt vakcināciju pret A hepatīta vīrusu.