Katrs cilvēks cenšas atrast savu būtību, atrast savas patiesās spējas, jo ne katram ir dota Dieva dāvana spēlēt flautu, gleznot, labot mašīnas, spēlēt basketbolu, dziedāt vai dzejot. Katram savs, bet arī ir jāprot redzēt un izprast cita cilvēka darbu, un ne vienmēr tam jābūt fiziskajam. Strādāt ar dvēseli caur sevi un savu dvēseli bieži vien ir daudz grūtāk, kaut arī ne visi vēlas to atzīt. Tad varbūt tādā brīdī ir tiem cilvēkiem jāpalūdz uzrakstīt dzejoli.
Deja mūsdienās ir nedaudz nogājusi no skatuves, tā vairs nav tik aktuāla kā bija pirmskara un kara laikā, padomju un atmodas laikā. Tā stiprināja cilvēka apņemšanos, dvēseli un jēgu dzīvei. Varbūt tāpēc es nepiekrītu cilvēkiem, kas noliedz dzejas nozīmi, kaut gan tādu, it īpaši jauniešu, ir daudz.
Jaunāko dzejnieku dzeja – minimāli izpētīta literatūras daļa, kura mani īpaši saista, jo pati arī rakstu dzeju. Tā ir iespēja pievērst jauniešu uzmanību dzejai un tās problemātikai.
Apkopojot interviju rezultātus, varēs spriest, kāda ir jauniešu attieksme pret jauno dzeju, secinājumi var būt noderīgi, veidojot jaunatnes attieksmi pret mūsdienu vērtībām. …