Saeimas izcelšanas vēsture.
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas Padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja 8 latviešu demokrātiskās politiskās partijas: Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Sociāldemokrātiska strādnieku partija, Latvijas Demokrātiska partija, Latvijas Radikāldemokratu partija, Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, Nacionāldemokratu partija, Republikāņu partija, Latvijas Neatkarības partija sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Vēlēšanas īsā laika un okupācijas režīma dēļ nebija iespējams izdarīt. Tādēļ visu panāca vienošanās ceļā.
Tautas Padomē mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas Padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi - 245 un 297.
Notika 57 Tautas Padomes kopsēdes. Tautas Padome, kurā darbojās 22 pastāvīgās komisijas, izstrādāja politisko platformu, ko var uzskatīt par Latvijas Republikas pirmo pagaidu konstitūciju (satversmi), un pieņēma vairākus nozīmīgus likumus — par pagastu pašvaldībām un to vēlēšanām, par naudas sistēmu, izglītības iestādēm, pavalstniecību, arī Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
Tautas Padomes prezidijā ievēlēja pas priekšsēdi Jāni Čaksti, kas tobrīd piederēja Zemnieku savienībai. Par priekšsēža pirmo biedru ievēlēja sociāldemokratu Marģeru Skujnieku un par otro biedru radikāldemokratu Gustavu Zemgalu. Par sekretāru ievēlēja Demokratiskās partijas pārstāvi Erastu Biti, par sekretāra pirmo biedru sociālrevolūcionāru Emīlu Stubiķi, par otro biedru Latgales ZP locekli Staņislavu Kambalu. Visus ievēlēja vienbalsīgi, kas arī saprotams, jo ievēroja koalicijas principu. Arī precedents, kas ieviesās ar ministru prezidenta ievēlēšanu, un proti, izvēlot vienu personu, kurai uzticēja kabineta sastadīšanu, nostiprinājās vēlāk Latvijas konstitūcionālajās tiesībās. Turpat izlēma arī, ka ministru prezidents pats un kā valdības galva ir atbildīgs par katra atsevišķa ministra polītisko darbību Latvijas Tautas Padomes priekšā.…
