Sešdesmitie gadi bija laiks, kad mūzika izgāja politiskajā arēnā. Līdz tam mūzikai bija vairāk izklaidējoša loma. Sešdesmito gadu jaunieši ļoti daudz klausījas mūziku. Attīstījās mūzikas ierakstīšanas un atskaņošanas tehniskās iespējas, skaņu plašu industrija, kas sākotnēji bija domāta afroamerikāņu izcelsmes jauniešiem, iekaroja arī balto pasauli, 70- 85 % tās produkcijas bija rokmūzika un sešdesmito gadu jauniešiem bija lielākas iespējas klausīties mūziku kā jebkad agrāk, sā Līdz tam populārajai mūzikai bija vairāk izklaidējoša loma, bet sešdesmitajos gados tā ieguva plašu sabiedrisko nozīmi. Mūsdienās daudzi mūziķi ieņem akīvu sociālo un politisko nostāju un pauž to savos darbos, kā piemēram, Bono vai Paprika Korps. Liela daļa panku un hardcore stila mūzikas, kā arī agrīnais hip hops, ir protests pastāvošajai iekārtai, netaisnībām, karam un sociālajai nevienlīdzībai. Arī pirms sešdesmitajiem gadiem pastāvēja parodijas par valsti un protesta dziesmas, taču tik liela sociālā loma mūzikai pirmo reizi bija sešdesmitajos gados. Viens no izcilākajiem tā laika mūziķiem, kas spēcīgi ietekmēja pārmaiņu un pretošanās kustības, ir Bobs Dilans. Literatūras saraksts:1. Garraty A. John. (1990).The American nation.
2.Jermolajeva J., Jermolajevs V., Mūrnieks A..(2002). Kultūras vēsture.20.gadsimts.
3.Larkin C.(editor).(1992). The Guiness encyclopedia of popular music.
4.Martin Peter J.(1999).Sounds and society themes in the sociology of music.
5.Rubenis A.(2004).20.gadsimta kultūra Eiropā.
6.Tindall Brown George, Shi E. David. (1992). America. A narrative history.
7.Boba Dilana oficiālā mājaslapa
http://www.bobdylan.com/moderntimes/lyrics/main.html