Pirmsskolas izglītības mērķis ir attīstīt katra bērna aktivitāti (ētiski estētisko, intelektuālo, fizisko), veidojot iekšēju vēlmi izzināt apkārtējo pasauli un apgūt pieaugušo radīto pieredzi. Bērnā jāveido "ES" apziņa, kas balstīta uz savas rīcības, darbības, jūtu, vēlmju un interešu apzināšanu, uz savu spēju izpausmi aktīvā darbībā, ievērojot vispārcilvēciskās vērtības.
Pirmsskolas izglītības darbā par vadošajām uzskatāmas šādas pamatnostādnes.
Personības veidošanās process norit vides, audzināšanas un attīstīšanas ietekmē. Bērns aktīvi apgūst apkārtējo pasauli (dabu, lietas, parādības), uzvedību tajā, attieksmi pret to, kā ari veido sākotnēju vērtību izpratni.
Bērna attīstības būtība ir ietverta viņa attīstības veselumā (viengabalainībā), rūpēs par veselību, fizisko un psihisko labklājību.
Bērna attīstība ir determinēta ar pieaugušo pedagoģiskās darbības virzību (pareizi izvirzītiem uzdevumiem, saturu, metodēm, paņēmieniem).
Pirmsskolas izglītības iestādē ir jāsaglabā nacionālās kultūras vērtības (māksla, valoda, darba un sadzīves kultūra), tradīcijas. Jārada tautai raksturīgais garīgais klimats, veidojot viņa intelektuālo, estētisko un ētisko labklājību.
Bērna attīstības pēctecības nodrošināšanā svarīga loma ir pirmsskolas izglītības iestādes un skolas saskaņotai darbībai.
Pirmsskolas izglītības programma pirmsskolas izglītības iestādēm ir mēģinājums pārveidot pedagoģisko darbu no ierastās zināšanas uz attīstības veicināšanu. Tā virza bērna attīstību uz veiksmīgu skolas gaitu sākumu.
Programmas mērķis ir
virzīt bērna individuālos iespaidus uz apkārtējās pasaules uztveri kopsakarībās, uz iespēju to dažādi attēlot vārdos, krāsās, skaņās, kustībās, dziesmās, dejās utt.;
palīdzēt bērnam ticēt sev, apzināties sevi, gūt panākumus, izteikt sevi radošajā darbībā, būt saskarsmīgam, iejūtīgam, līdzjūtīgam.…