Sākot ar 20.gadsimta vidu varmācības un agresivitātes tēma ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām pasaulē, Jaunākās psiholoģiskās un sociālifilozofiskās literatūras analīze liecina par to, ka jautājumi, kuri veltīti cilvēka agresivitātei, izvirzās priekšplānā. Lai risinātu šo problēmu, tika radītas autoritatīvas komisijas, kas pētīja iedzīvotāju agresīvo uzvedību. Pie mums Latvijā tas ir ļoti aktuāli. Pēdējo gadu likumpārkāpumu statistika liecina, ka oficiāli reģistrētā noziedzība Latvijā ir ļoti augstā līmenī.
Jāatzīmē, ka mūsdienu sabiedrība kopumā ir kļuvusi cietsirdīga. Statistika apliecina to, cik bieži cilvēki sagādā sāpes un ciešanas saviem tuvākajiem. Liela cietsirdība ir vērojama skolās gan pret bērniem, gan pret skolotājiem. Arī bērnudārzos bērnu neadekvātai uzvedībai ir tendence pieaugt. Lai produktīvi varētu cīnīties ar šo problēmu, autore uzskata, ka pētījumi jāveic jau ar pirmsskolas vecuma bērniem. Agresivitātes sarežģītā struktūra un formu dažādība noved pie tā, ka mūsdienu zinātnē tai nav viennozīmīga traktējuma. Tas atļauj dažādiem autoriem, atkarībā no mērķa un uzdevuma, ielikt agresijas izpratnē pavisam atšķirīgu saturu. Daži definē to kā savdabīgu cilvēka aizsargreakciju uz dažādu ārējo faktoru iedarbību. Z.Freids agresivitātes izcelsmi saista ar cilvēka instinktiem un dažādiem fizioloģiskiem faktoriem, piemēram: dzimumhormoniem.…