NOBEIGUMS
Darba tēmas izpētes laikā darba autors iepazinās ar D.Lieģenieces, N. Kozlova, A. Kukarānes, E.Pagraba u.c atziņām par ģimenes un pirmsskolas skolotāja sadarbības būtību. Vecāku smaidi un pēc tam arī vārdi izrādās ceļveži, kas liek pamatus pasaules ainai, bērna sevis un apkārtējo sapratnei, uzvedības likumiem un savstarpējo attiecību paraugiem. No vecākiem bērns apgūst priekšstatus, instrukcijas, aizliegumus un atļaujas, no kurām vēlāk izveidojas bērna dzīves scenārijs . Tāpēc tik svarīga loma ir pedagoga un ģimenes sadarbībai.
Veiktā pētījuma rezultāti pierāda, ka skolotāji cenšas izmantot ļoti dažādas metodes sadarbībā ar bērnu ģimenēm, cenšas tās informēt par bērnu saskarsmes iespējām, par reālo situāciju bērnu saskarsmē grupā. Skolotāji cenšas iepazīstināt vecākus ar jaunākajām atziņām pedagoģiski psiholoģiskajā literatūrā, organizē dažādas aktivitātes, kurās piedalās bērnu un vecāki un kas veicina šo bērnu saskarsmi. Kopīgie pasākumi, kuros piedalījās vecāki un bērni, protams, disciplinē bērnus, ceļ viņu pašapziņu, uzlādē pozitīvi, uzlabojas vecāku un bērnu un bērnu saskarsme. Vecāki un bērni labāk iepazīst un izjūt viens otru arī citādos apstākļos, kad kopā ir gan bērna vienaudži, gan viņu vecāki. Uzlabojas arī bērnu vecāku savstarpējā saskarsme, bērni ielūdz savus vienaudžus uz savām jubilejām. Vecāki atklāto nodarbību, sporta svētku u.c. pasākumu laikā var vērot sava bērna sadarbību ar citiem bērniem, var vērot bērna rīcību, attieksmi, vērtēt bērna pašizjūtu.
…