Latviešu literatūra 40. gadā
Līdz 40. gadam Latvija pasaulē pazīstama ne tikai saimnieciskajā, bet arī literatūras jomā. 40. gadā viss mainās. Noteicošā kļūst ideoloģija un literatūra tiek tai pakļauta. Liela daļa rakstnieku emigrē, jo nespēj ar to samierināties. Viņu darbos dominē dainu atmiņas. Viņu grāmatas tika aizliegtas.
40. gada janvārī dzīve rit kā agrāk. Notiek tradicionālā A. Brigaderes prēmijas pasniegšana. To saņem A. Čaks. Šajā laikā mirst Vilis Plūdonis. Notiek “Zvejnieka dēla” ekranizācija. Ulmanis radio nolasa runu, kuras ideja – “uz jaunu, labāku dzīvi.”
Februārī, martā cukuru sāk pārdot uz taloniem. Slēdz vairākas izdevniecības. Izstādē (Maskavā) tiek kritizētas latviešu grāmatas. Politikā tiek ievilkti arī literāti. Ulmanis radio uzstājas par tautas vienotību. Šajā laikā visos cilvēkos parādās bailes un nedrošība par savu tālāko dzīvi.
Jūnijā atklāj rakstnieku dienas. Līdz tam jaunākie darbi tika iespiesti Antona un Emīlijas Benjamiņu “Jaunākajās ziņās”. Taču šo izdevumu pārdēvē par “Padomju Jaunatni”. Benjamiņi emigrē. Plašā redkolēģija izklīst. Visi brīnās, kāpēc 26. jūnijā uzstājas Jānis Niedre kā valdības pārstāvis, sakot: “mums ir jāpārkārtojas.” Tiek atjaunota Ulmaņa laikā slēgtā rakstnieku arodbiedrība. Taču pamazām no tās atsijā “nevēlamos” rakstniekus. Ieviešas jēdziens “tautas ienaidnieks”. Tiek ieviesta konfiskācija. Visi darbi tiek nodēvēti par Padomju Latvijas literatūru. Daudziem, piemēram, Kārlim Skalbem, aizliegts publicēties. Sākās iepriekšējo gadu literatūras nomelnošana. Vai iztulkošana, kā tas ir vajadzīgs. Labākie darini tiek nolikti uz zema līmeņa.
5. jūlijā uzstājas Auseklis: “Celsim godā strādniekus, rakstniekus! Rakstīsim visi ar sociālistiskā reālisma metodi!” Viņiem iespēja publicēties “Zaļajā zemē”.
Augustā uz Maskavu dodas delegācija, lai lūgtu Latviju uzņemt PSRS sastāvā. Tajā ietilpst gan literāti, gan kultūras un valdības darbinieki. Godā tiek celts Rainis – viņa darbi tiek tulkoti tā, kā valdošajai šķirai izdevīgāk. Avīzēs parādās ievadraksti ar Raiņa vārdiem (“Pamatšķira”, “Uz saulaino tāli”). Parādās rakstnieku iedalījums šķirās:
1. Rainis;
2. rakstnieki – demokrāti (Sudrabkalns, Upīts);
3. rakstnieki – komunisti (Jānis Niedre, Vilis Lācis);
4. revolucionāri noskaņotie (Laicēns, Paegle, Bērce).
Šajā laikā visvairāk top stāsti (īsie) un romāni. Dzeja ir maz un nav sevišķi
atzīstama. Raksta par revolūciju un to, kā zemnieks cīnās par savu zemi.
…
