3.laboratorijas darbs hidroloģijā

Nosakot ilggadīgo noteces slāni Līksnas upei, noskaidrojās, ka tie ir 200 mm gadā. Savukārt Latvijas teritorijai aprēķinātais vidējais noteces slānis ir 245 mm gadā. Tādējādi iznāk, ka Līksnas upes notece ir mazāka nekā Latvijā vidējā upju notece. Iemesli tam var būt vairāki – Līksnas upe atrodas vietā, kur gadā izkrīt mazāk kā 600 mm nokrišņu, kas ir mazāk par Latvijas vidējo nokrišņu daudzumu – 650 mm [Anrušaitis uc., 2008]; vēl pie iemesliem var paskaitīt samērā lielo upes baseina mežainumu – meži aizņem 37,5% no kopējās baseina platības. Zināms, ka no mežu masīviem ūdens iztvaikošana notiek ātrāk nekā no klajumiem, kā arī meži samazina grunts mitrumu (pazemes notece), līdz ar to samazinot arī upes kopējo noteci. Iespējams, ka noteci samazina arī purvi – Līksnas baseinā 7,5% no tā teritorijas aizņem purvi -, ūdens no purvu virsmām iztvaiko vēl ātrāk kā no ūdens virsmām, tādējādi arī purvu ietekmē var samazināties upju notece.

Latvijas upēs mazūdens periodi ir novērojami ziemās un vasarās. Pēc ledus segas izveidošanās ziemā, iestājas ziemas mazūdens periods, kurš turpinās līdz pat pavasara paliem. Ziemas mazūdens periodā samazinās upes caurplūdums, ūdenskrātuvei daļēji aizsalstot. Taču ja ziemas laikā novēro biežus atkušņus, mazūdens periods var arī neiestāties. Savukārt vasarās mazūdens periods veidojas vairāku faktoru ietekmē – līdz ar temperatūras paaugstināšanos samazinās nokrišņu daudzums un pieaug iztvaikošana; palielinās Saules spīdēšanas ilgums, arī veicinot iztvaikošanu. Būtībā vasaras mazūdens periodā upi baro tikai pazemes ūdeņi. Tomēr arī šis mazūdens periods var neiestāties vai arī nebūt tik izteikts, ja vasarā ir paaugstināts nokrišņu daudzums, kā arī ja upe barojas no vairākiem ezeriem. …