Bērns valodu apgūst, atdarinot pieaugušo runu. Bērns vēro vecākus, viņu mīmiku, klausās intonāciju un atdarinot skaņas un mutes kustības. Bērna valoda sākumā ir neveikla, bieži bērns nevar izrunāt precīzi visas skaņas, taču bērns dzird savas kļūdas, cenšas tās labot un līdz skolas vecumam runa ir nostabilizējusies .
Trešajā dzīves gadā bērna valodas prasme strauji uzlabojas. Pirmajos sešos mēnešos viņa vārdu krājums var pat dubultoties, bet jau trīsdesmit mēnešu vecumā bērna valodiņa ritinās pavisam raiti un viņš aktīvi lieto līdz pat 2500 vārdu. Šajā vecumā bērns ik nedēļu iemācās ap 10, 20 jaunu vārdu. Speciālisti šo pēkšņo un straujo attīstību izskaidro ar bērna spēju iedalīt vārdus dažādās grupās un prasmi atšķirt nedzīvus priekšmetus no dzīvām būtnēm, Bērnam ir vieglāk atcerēties jaunus vārdus, ja tas iederas jau pazīstamā kategorijā .
Lai veidotu izpratni par vārda vai nosaukuma saistību ar konkrētu lietu vai priekšmetu, pedagogs vispirms parāda priekšmetu, kopā ar bērnu to izpēta, un tad bērns kopā ar pedagogu iepazīst attiecīgo nosaukumu. Tā kā bērns ikdienā veic daudz un dažādas darbības, viņš ap trīs gadu vecumu jau ir apguvis arī pašus nepieciešamākos darbības vārdus. Strauji pieaug bērna interešu loks par apkārtni, un viņš visu cenšas noskaidrot . Vecumā no 3 līdz 4 gadiem bērns apgūst visas vārdšķiras, teikuma locekļu saistījumu, lieto sakārtotus un pakārtotus teikumus. Kļūdas vērojamas darbības vārdu locīšanā, patskaņu mijā (liet, lēju, leju, liešu). Tiek apgūtas īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes, prievārdi, visas valodas skaņas. Bērns vērtē savu un citu cilvēku runu. Viņš bieži jautā par vārdu nozīmi. Šo vecumu dēvē par „kāpēcīša” posmu .
…