Prezidents ir vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu. (1;600). Vēlēšanu procesi sevī ietver gan prezidenta ievēlēšanu, gan visus pirmsvēlēšanu procesus – kandidātu izvirzīšanu, debates, intervijas ar pretendentiem presē, radio un televīzijā, reklāmu. Šie procesi tiek spilgti attēloti medijos, it īpaši presē. Preses un vārda brīvība ir viena no demokrātijas pazīmēm, jo prese ir tā, kas informē tautu par politiskajām norisēm bieži vien ietekmējot un pat kardināli mainot viedokļus.
2007. gada 31. maijā Latvijas Republikas Saeima balsojot izvēlējās prezidenta amatam piemērotāko no diviem izvirzītajiem kandidātiem (Aivars Endziņš un Valdis Zatlers). Tā kā prezidents Latvijā nav tautas vēlēts, presei bija informācijas nesēja loma šajos procesos, tā kļuva par vidutāju starp valdību un iedzīvotājiem. Laikrakstos tika publicētas intervijas, reklāmas un jaunākās izmaiņas kandidātu sarakstos, avīzes deva iespēju izteikties arī lasītājiem, publicēja viņu viedokļus, kuri izteikti vēstulēs un zvanos. Bieži ir dzirdēts, ka sabiedrība nav pietiekoši informēta par politiskajiem procesiem valstī. Tādā procesā kā prezidenta vēlēšanas pareizās informācijas iegūšana ir ļoti svarīga, tāpēc darba tēma ir autorei aktuāla.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: izpētīt un izdarīt secinājumus par Latvijas iedzīvotāju informētību prezidenta vēlēšanu procesos. Autore izvirzījusi hipotēzi, ka presē tika sniegts pārāk mazs informācijas daudzums par prezidenta vēlēšanu norisēm un amata kandidātiem.…