20. gs. jauniešu subkultūras un mūzikas ietekme uz tām.
Kas ir subkultūra? Svešvārds. Skaidrs, tātad atkal ielūkosimies svešvārdu vārdnīcā. Subkultūra – samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros, kas dažkārt izveidojusies kā pretnostatījums sabiedrības valdošajai kultūrai un ko vairākums uzskata par mazvērtīgāku vai pat kaitīgu.
Visaktīvākie subkultūru veidotāji visos laikos ir bijuši jaunieši. Nav viegli būt subkultūras sastāvdaļai un cīnīties pret, noliegt vai ignorēt (ko nu kuras subkultūras ideoloģija paredz) pastāvošo kultūru, sistēmu. Tieši tāpēc laikam pārsvarā tikai jauni cilvēki veido subkultūras. Jauniešiem allaž nav pieņemama vecākās paaudzes sistēma, allaž nav pieņemama viņu mūzika, viņiem arī šķiet, ka pasaule nav īsti tāda, kādai tai vajadzētu būt, un viņi var to pārveidot. Viņi arī to var vieglāk atļauties, atšķirībā no cilvēkiem, kas jau ir nodibinājuši ģimenes, tādā veidā uzliekot kādu atbildības slogu.
Es nevaru precīzi pateikt, kad sāka veidoties pirmā subkultūra, kas bija tās ideoloģiskās pamatdomas. Viduslaikos subkultūra bija zinātnieki, kuri nesaredzēja jēgu baznīcas pasniegtajā patiesībā. 19. gs tā, droši vien, bija kāda strādnieku kustība, kas iestājās par viņu tiesībām un sava dzīvesveida pareizību. Es negribu iedziļināties pārāk tālā pagātnē. Šoreiz es pastāstīšu par 20.gs subkultūrām. Pastāstīšu kaut ko no tā visa, ko esmu dzirdējis, savā dzīvē ikdienas sastopoties ar visdažādāko subkultūru pārstāvjiem.
Kā norāda latviešu filozofs Andris Rubenis - 20. gadsimtā svarīgs faktors bija jauniešu kultūras rašanās un izmaiņas attiecībās starp dzimumiem. Jaunieši līdz 25 gadiem kļuva par neatkarīgu sociālo spēku, kas īpaši mobilizējās 60. – 70. gados. Viņu pozīcijas radikalizācija 60. gados bija saistīta ar to, ka jaunieši noliedza savu tradicionālo – bērnu, pusaudžu un jauniešu – statusu. Jaunajos apstākļos jauniešus, ciktāl tie vispār atzina kādas sevis vadības iespējas, vadīja paši jaunieši. Tas attiecas gan uz studentiem, gan uz jauno strādnieku kustību 60. gadu beigās. Ar jauniešu kultūru attīstību saistās rokmūzikas un visas pārējās modernās mūzikas attīstība.
Īpaši aktīvi jaunieši uz subkultūru veidošanu ir bijuši 20.gs. Ar diviem pasaules mēroga kariem, ar cilvēku tiesībām pāri visam, ar vārda brīvību aizgājušais gadsimts ir bijis ļoti laba augsne jaunām kultūrām. Tā visa rezultātā gadsimtu caurvij daudzas jo daudzas subkultūras.
No daudziem mākslas veidiem - literatūras, glezniecības, teātra, baleta, fotomākslas utt. – tikai mūzika ir sociāls fenomens: tā rada sabiedriskās kustības. Reps, metāls vai pankroks var kļūt par dzīves veidu, un šī mūzika ir medijs – ar tās palīdzību strīdas, pārliecina, argumentē, tajā pauž dzīves patiesību un, gluži loģiski, sagaida reakciju. Mūzika ir visīstākais subkultūru izpausmes veids. Jebkurai stabilākai subkultūrai ir sava vienota mūzika, lai arī kādas būtu tās pamatidejas. Vai tas būtu vispasaules miers, vai politisko krīžu risināšana, vai proletariāta problēmas, vai vergu tirdzniecība. Viss tiek pausts caur mūziku, jo to saprot ikviens.
…
