19.gadsimta politiskā doma un 20.gadsimta radikāļi

Karls Markss lielu uzmanību velta dažādu atsvešinātības veidu aplūkošanai: no dabas, no cilvēkiem, no darba un no būtības. Atsvešinātība ir vislielākā problēma. Markss uzskata, ka cilvēki atsvešinās no citiem cilvēkiem kapitālismā, jo tajā noteiktai šķirai pieder darba produkti un tie izmanto darba šķiru, kas rada barjeru. Pastāvīgi notiek arī atsvešināšanās no savas (cilvēka būtības): strādnieks strādājot ieliek produktā savu būtību, jo dārgāks ir produkts, jo mazvērtīgāks cilvēks kļūst – cilvēks attālinās no „sugas būtnes”, kas to padara citādu kā dzīvnieku. Cilvēks ir augstāka būtne kā dzīvnieks, jo dzīvnieks rada tikai savai tūlītējai vajadzībai, kamēr cilvēks var domāt arī par nākotni un citu cilvēku vajadzībām (piemēram, Markss stāsta piemēru par putniņu, kas vij ligzdu). Markss uzsver to, ka cilvēks pieturoties pie savas „sugas būtības”, rada arī citiem, saņemot pretī arī citu darbu. Cilvēku par cilvēku padara tieši citi cilvēki, jo cilvēks piedzimstot var pārņemt jau pastāvošo valodu, zināšanas (viņam, piemēram, tiek piešķirts apģērbs, kura viņam nebūtu bez citu darba). Ja cilvēks piedzimstot nesaņemtu šīs jau pastāvošās lietas un vērtības, tad viņš nebūtu diez ko atšķirīgs no dzīvnieka. Kapitālisms veicina atsvešināšanos, jo cilvēki jau piedzimstot tiek iedalīti divās daļās: strādniekos un darba devējos. Markss uzsver, ka strādāšana priekš citiem kā tāda nav nosodāma (tieši otrādi), negatīvi ir tas, ka darba gala produkti nonāk augstāk stāvošās šķiras rokās – tiek atņemti darba augļi.
Markss uzskata, ka visas šīs problēmas atrisinātu atsvešināšanās likvidācija, ko nevar atrisināt likvidējot jebkādu atšķirību starp cilvēkiem, tas nozīmētu tikai to, ka cilvēkiem zustu motivācija darīt vairāk un labāk. …