1989. gadā notikusī demokrātijas atbalstītāju kustības apspiešana Tjaņaņmiņa laukumā Ķīnā joprojām ir aizliegts temats, un varas iestādes, ierobežojot informācijas plūsmu un izvietojot kārtības sargus, mēģina novērst iespēju to dēļ piedzīvot nepatīkamus atgādinājumus.
Vašingtona notikumu 20. gadadienā Pekinai ir pieprasījusi, lai tā atklāj varas iestāžu nogalināto cilvēku vārdus.[5]
1989. gada 4. jūnijā pirms rītausmas Tjaņaņmiņa laukumā iebrauca tanki, kas apspieda vairākas nedēļas ilgušo studentu un strādnieku protesta akciju, kurā tie pieprasīja demokrātiskas reformas. Ķīnas Komunistiskā partija nav publiskojusi datus par to, cik cilvēku toreiz zaudēja dzīvību, un nevēlas, lai šie notikumi tiktu publiski pieminēti. Upuru skaits varētu būt mērāms simtos vai tūkstošos, raksta BBC.
Pēdējos divos gadu desmitos Ķīna ir būtiski mainījusies. Tā ir ieviesusi tirgus reformas, kas valstij ir ļāvušas kļūt par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, savukārt miljoniem tās iedzīvotāju attīstība ir devusi iespēju izkļūt no nabadzības. Tāpēc līdzīgas protesta akcijas mūsdienās Ķīnai nedraud, vēsta Reuters. Tomēr 1989. gada notikumi radīja saspīlējumu Pekinas un Vašingtonas attiecībās, un arī pašlaik, Tjaņaņmiņa nemieru apspiešanas 20. gadskārtā, šis jautājums no darba kārtības nav pazudis joprojām[2].…