Deportācijas ir vārds, kas sev līdzi nes daudz pārdzīvojumu, sāpju un zaudējuma sajūtu. Deportācijas nenoliedzami ir viens no padomju režīma represiju simboliem, kas pauda tā laika varas rīcības neierobežotību un necilvēcību. Masveida cilvēku izvešana no Latvijas gan 1941. gada
14. jūnijā, gan 1949. gada 25. martā noteikti ir uzskatāmas kā noziegumi pret cilvēci. Šīs deportācijas notika vardarbīgi, arī turpmāk nometinājuma vietās. Cilvēkiem bez iepriekšēja brīdinājuma nācās atstāt viņu mājas un dzīvotās dzīves. Pretošanās bija neiespējama.
Par darba tēmu tika izvēlētas 1941. gada un 1949. gada deportācijas, jo 1949. gada
25. martā izsūtīja arī manas ģimenes locekļus. Tādēļ radās pastiprināta interese par šiem vēsturiski svarīgajiem notikumiem. Otrs iemesls, kādēļ tēma tika izvēlēta, bija tas, ka šogad, 2009. gada
25. martā, apritēs 60 gadi kopš 1949. gada deportācijas.
Darba mērķis:
izpētīt abu deportāciju cēloņus, mērķi, sekas;
aptaujājot cilvēkus, noskaidrot cilvēku zināšanas par deportācijām;
apkopojot informāciju, izdarīt secinājumus.
Darba uzdevumi:
meklēt, analizēt un apkopot materiālus par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām;
salīdzināt abas deportācijas un atrast būtiskākās atšķirības;
noskaidrot notikušo deportāciju fakta aktualitāti mūsdienās;
veikt sabiedrības aptauju, intervēt bijušos izsūtītos, uzklausīt vēsturnieku viedokli, lai varētu pierādīt izvirzīto hipotēzi vai nonākt pie secinājuma, ka hipotēze neapstiprinājās;
izdarīt secinājumus.
Darba hipotēze: mūsdienu Latvijā nepastāv deportāciju draudi.
Pētīšanas metodes:
Anketēšana;
Intervija;
Pieejamās literatūras izpēte.
Teorētiskās izpētes pamatmateriāli būs pieejamā literatūra, kura atspoguļo deportācijas laika notikumus. Izpētes gaitā veidota aptauja, lai uzzinātu cilvēku saistību ar notikušajām represijām, viņu ieskatus par šiem notikumiem un viedokli par to, vai arī mūsdienu pasaulē ir iespējamas tādas politiskas izrēķināšanās. Pēc tam ir izanalizēta iegūtā informācija un izdarīti secinājumi. Intervētas arī 1949. gada 25. marta izsūtītās - Līga Krogzeme un Aija Oppe (dzimusi Krogzeme), kuras stāstīja savas atmiņas par tās dienas un tālākās dzīves notikumiem. Konsultāciju par zinātniski pētnieciskā darba tēmu un izvirzīto hipotēzi sniedz arī Latvijas Valsts arhīva vecākais referents Jānis Riekstiņš.…
