Revolūcija [ fr. revolution
1.Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
2.Politikā būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās ( parasti vardarbīgā ceļā). 1
Jebkuram cilvēkam un tautai vispār ir sava identitāte, domas un kultūras dzīve. Mūsdienu Latvijā tas viss vairāk vai mazāk ir, bet gadsimta sākumā Latvija bija Krievijas ietekmē, tāpēc tas viss likās neaizsniedzams. Tomēr latvieši atrada spēku, lai kaut ko mainītu un dzīvotu labāk. Tādēļ mums šķita interesanti sekot līdz Latvijas pārmaiņām 1905. gada revolūcijas laikā. Mūsuprāt, mūsdienu cilvēkam ir nesaprotams, kā Latvija gāja uz to, lai sasniegtu to, kas mums ir tagad. Grūti saprast un novērtēt to, kā nācās iepriekšējām paaudzēm ciest un pārdzīvot, lai mūsu dzīve būtu vieglāka. Mūsdienās izglītība šķiet pašsaprotama lieta, taču gadsimta sākumā, lai to iegūtu, tika izlietas daudzu cilvēku asinis.
Revolūcija valstī sākas tad, kad, pēc iedzīvotāju domām, sabiedrības problēmas nevar atrisināt mierīgā ceļā. Krievijas impērijai bija daudz neatrisinātu problēmu, taču valdībai vienmēr izdevās pārliecināt tautu, ka tā dzīvo vienā no varenākajām Eiropas valstīm. Smagu triecienu šim uzskatam deva Krimas karš( Jaunie laiki, 524.lpp). Taču vēl smagāku triecienu Krievija saņēma tad, kad tā zaudēja karā ar Japānu ( Jaunie laiki 586.lpp). Tagad visa Krievijas sabiedrība pārliecinājās, ka valsts ir neglābjami atpalikusi un pieprasīja, lai valdība realizē reformas ( Mūsu laikmets, 645- 647. lpp). 2…