1905.gada revolūcija

1905. gadā Krievijas teritorijā notika visaptverošs protests pret valdošo carisko sistēmu Krievijas impērijā. Latviju, kura bija iekļauta impērijā, arī skāra notiekošais. Krievijā revolūcija vērsās pret jau minēto carisko, kā arī ekonomisko un politisko stāvokli, taču Latvijā revolūcija arī aktīvi skāra nacionālo politiku.
Krievijā pirmie revolūcijas aizsākumi jau bija jaušami ar cara Aleksandra II kāpšanu tronī 1855. gadā, kad viņš sludināja dzimtcilvēku brīvlaišanu, solīja modernizēt valsts militāro resoru, reformēt tiesu sistēmu un iedibināt vietējo pašpārvaldi. 1861. gadā Krievijas oficiāli cars atcēla dzimtbūšanu – 22 miljonu brīvlaistu zemnieku. Taču process bija nepilnīgs, jo zemes un mājas turpināja piederēt muižniecībai un zemniekiem, kuriem trūka jebkādu materiālo līdzekļu, iegādāties zemes nebija iespējams, tā atbrīvošana kļuva nosacīta, jo zemniekam nācās turpināt ierasto darbu pie muižnieka. Paralēli tika veiktas arī militārās reformas, tiesu sistēmas uzlabojumi – to visu veica reformisti, un lai arī procesus aizsāka cars, rezultātā reformistu idejas pletās plašumā un to visu sāka ierobežot cara cenzūra. Nomainījās cari, taču idejas palika nemainīgas un pletās plašumā – Krieviju vajag rietumnieciskot (pietuvināt Krieviju Eiropas lielvalstu attīstības līmenim, veicināt industrializācijas attīstību valstī, sakārtot militāro, tiesu un izglītības jomu). …