Secinājumi
Apkopojot veiktās analīzes rezultātus, nevar noliegt, ka konstatēta preses izdevumu pretrunīga orientācija pilnība atspoguļo tā brīža situāciju sabiedrībā. Vēsturnieku pētījumi liecina, ka arī latviešu vidū bija tādi, kas savu merkantilo interešu dēļ atbalstīja cara valdību, līdz ar to bija populāri arī tādi konservatīvi izdevumi, kā „ Rīgas Avīzes”. Taču, ņemot vēra aizvien pieaugošās revolucionāras noskaņas sabiedrība, viegli izskaidrojams ir fakts, kādēļ aizvien auga demokrātisko un sociālistisko izdevumu popularitāte.
Interesants šķiet fakts, ka abiem tik atšķirīgiem laikrakstiem ir it kā viens kopīgs motīvs – labums latviešu tautai. Atšķiras tikai redaktoru un žurnālistu paustās domas par to, kā šos mērķus sasniegt – Veinbegra „Rīgas Avīzes” latviešu tautas laimi saskata paklausībā Krievijas caram, ticībā Dievam un sociālistu kustības noraidīšanā, turpretī „Jaunās Dienas Lapas” iestājas par latviešu tautas brīvību, kultūras un valodas neatkarību no Krievijas un atbrīvošanos no vācu muižniekiem, kā arī parasto ļaužu dzīves atvieglošanu. Manuprāt, laikraksta materiālu autori ne vienmēr pat aizdomājas, cik lielā mērā šīs intereses sasaucas ar sociālistu kustību, priekšgalā izvirzot tieši savas tautas brīvību, tādēļ „Jauno Dienas lapu” nevarētu nosaukt par LSDSP orgānu, kāds ir, piemēram, „Cīņa”.
Var droši apgalvot, ka neatkarīgi no politiskā novirziena visiem aplūkotajiem izdevumiem bijusi neapšaubāma nozīme latviešu sabiedrības diferencēšanā un nostiprināšanā, kā arī latviešu kultūras un tēvu valodas izkopšanā.
…