18.gadsimtā visa Latvijas teritorija nonāca Krievu impērijas sastāvā, to izšķīra 1700. – 1721. norisinājušais Ziemeļu karš starp Krieviju un Zviedriju. Lai arī pār Latvijas teritoriju teorētiski valdīja cara zizlis, joprojām liela ietekme saglabājās baltvācu muižniecībai.
Arhitektūra.
18.gadsimtā pazīstamākie arhitektūras sasniegumi saistījās ar pilīm un dievnamiem. Rīgā jau 18.gs. bija izveidojusies pietiekami spēcīga buržuāzija, tāpēc populārāki bija klasicisma estētiskie ideāli. Klasicisms atšķirībā no baroka stila, kas klasisko mantojumu pārstrādāja ļoti radoši, lietoja jau gatavas antīkajā arhitektūrā aizgūtas orderu formas – kolonnas, kolonnu un pilastru portikus, klasiskus antablamentus, kasešu griestus. Klasicisma celtnēm kopumā raksturīga skaidra, loģiska uzbūve, kas apvienojas ar cēlu harmoniju. Latvijā klasicisms visizteiktāk izpaudās arhitektūrā. Rīgā atbalsojās Krievijā valdošās stila tendences. Par agrīnu klasicisma pieteikumu Rīgas arhitektūrā kļuva inženiera Johana Frīdriha fon Etingera projektētais jaunais Rīgas Rātsnams (1750 – 1765). Rātsnams bija simetriska divstāvu celtne, kuras centru uzsvēra kolonnu balstīts balkons un virs jumta pacelts 42 m augsts vairākpakāpju tornis.
Izcilākais Rīgas pilsētas būvmeistars 18.gs. bija Kristofs Hāberlands (1750 – 1803), dzimis Rīgā, bet profesionālo izglītību ieguva Berlīnē un Drēzdenē, ar viņa vārdu saistīts Rīgai 18.gs. 80. – 90.gados raksturīgais pilsoņu jeb birģeru klasicisms, kas izpaudās gan dzīvojamo ēku plānojumā, gan īpatnēji veidotajās fasādēs, ko raksturoja simetrija un bagāts dekors.…
