18. gadsimts ir ļoti nozīmīgs gan flautas instrumenta attīstībā, gan arī flautas mūzikas attīstībā. Šajā laikā dzīvojuši daudz komponistu, kuri rakstījuši skaņdarbus arī flautai. Turklāt šie komponisti ir rakstījuši skaņdarbus ne tikai flautai, bet arī citiem instrumentiem. Viņi komponējuši skaņdarbus dažādiem sastāviem. Šie komponisti ir: V. A. Mocarts, J. Haidns, G. F. Hendelis, K. V. Gluks, Ž. M. Hoteters, Ž. B. Buamortjē, L. van Bēthovens, Dž. B. Pergolēzi, D. Skarlati, F. Kuperēns, Dž. Tartīni, Ž. F. Ramo, J. J. Kvancs, K. Stamics, G. F. Telemans, J. S. Bahs, F. E. Bahs, J. K. Bahs, V. F. Bahs, J. K. F. Bahs, A. Vivaldi, P. B. Belincani, De la Barr, P. G. Bufardins, F. Devinne, M. Blavē, M. Korē, Ž. M. Leklērs, Ž. Nudo, A. Loti, T. Albinoni, F. Džeminiani, F. M. Veračīni, N, Porpora, K. Tesarīni, Dž. B. Samartīni un citi. Tieši 18. gadsimtā sastopami komponisti, kuri paši bijuši ne tikai komponisti vien, bet arī labi flautisti – gan blokflautas, gan traversa flautas izpildītāji, kā arī flautas spēles pedagogi. Tie ir: Ž. M. Hoteters, Ž. B. Buamortjē, G. F. Telemans, J. J. Kvancs, A. Vivaldi, M. Blavē, un citi.
Vācu flautas mūzika 18. gadsimtā apvienoja sevī franču un itāļu stilu iezīmes. Līdzīgi flautas spēles pirmsākumiem Francijā, arī Vācijā 18. gadsimta divdesmitajos gados bija vērojama aina, kad šo instrumentu vienlīdz dedzīgi vēlējās apgūt gan profesionāļi, gan amatieri.…