Kāpēc tieši Vasa kuģis? Tāpēc, ka Vasa ir pasaulē vienīgais saglabājies 17.gs.kuģis. No tā saglabājušās vairāk nekā 95% tā oriģinālo daļu, un to rotā simtiem kokā grebtu skulptūru. Kāpēc vēl tas ir tik īpašs? Nobraucis tikai 1300m, turklāt rāmā laikā, karaliskais karakuģis „Vasa” apgāzās Stokholmas ostā. Kuģis, kam bija jākļūst par Zviedrijas jūras flotes lepnumu, aiznesa dzelmē arī aptuveni 50 cilvēku dzīvību, nogrimstot tikai 100m no Jūrgordenas galējā dienvidu punkta. 17.gs. no ūdens izcēla vienīgi kuģa lielgabalus. Tikai 1956.gadā Vasa tika atrasts. Vasa ir unikāla mākslas vērtība un viens no slavenākajiem tūristu apskates objektiem pasaulē. Kuģis ir izstādīts Stokholmā tam īpaši paredzētā muzejā, kas ir visvairāk apmeklētais muzejs Skandināvijā. Ar Stokholmu ir vērts iepazīties kaut vai Vasa kuģa dēļ vien.
1628. gada 10.augustā liels skaits karalistes karakuģu atstāja Stokholmas ostu un devās ceļā. Vislielākais bija nesen uzbūvētais kuģis Vasa, nosaukts valdošās dinastijas vārdā. Par godu svinīgajam notikumam salutēja lielgabali visā ostas garumā.
Vasa tika uzbūvēts Stokholmā holandiešu kuģu būvētāja Henrika Hibertsona vadībā. Viņam palīdzēja namdari, galdnieki, tēlnieki, gleznotāji, stiklinieki, burinieki, kalēji un daudzu citu amatu meistari. Pavisam Vasa būvdarbos piedalījās četri simti cilvēku. Kuģa uzbūvēšana bija jauns apvērsums kuģu būvē vispār.
Kuģis tika uzbūvēts pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pavēles. Karalis mēdzis teikt: “Valsts uzplaukums ir atkarīgs no Dieva un mūsu flotes.” Buriniekam vajadzēja būt kuģim, kas pavērtu vārtus uz panākumiem, jo bija paredzēts doties uz Polijas ostām, lai Zviedrija gūtu muitas ienākumus arī no šīs valsts ostām. Būvniecība prasīja apmēram divus gadus. Tolaik vēl nezīmēja rasējumus, bet visu būvēja “uz aci”. Mūsdienās var ļoti precīzi aprēķināt, kā kuģi jāprojektē, lai tas būtu piemērots kuģošanai jūrā. 17. gadsimtā izmantoja dimensiju tabulas, ko tajā laikā uzskatīja par noderīgām šim nolūkam. No laikabiedru liecībām mēs zinām, ka Vasa projekta plāni tika mainīti pēc tam, kad darbi uz kuģa jau bija sākušies. Kuģa korpusa būvniecībā izmantoja 100 ozolu stumbrus, tāpēc citām vajadzībām no 1625. līdz 1628.gadam Zviedrijā ozolus cirst bija stingri aizliegts. Tas skanēja šādi: "Tam, kurš nozāģēs ozolu, pirmo reizi tiks piemērots sods 40 mārciņu apmērā, otro reizi – 80 mārciņu apmērā, bet par trešo reizi draud nāvessods." Kuģim bija trīs masti, tas varēja nest desmit buras. Savā laikā tas bija viens no varenākajiem jebkad uzbūvētajiem kuģiem. Seno kuģubūves meistaru darbs pārsteidz: greznais burinieks ir 69 metrus garš, 11,7 metrus plats, iegrime - 4,8 metri, galvenā masta augstums - 52,5 metri, tam ir 10 buras ar 1275 m2 kopējo platību un tas svēra 1200 tonnas. Komandā bija paredzēti 437 cilvēki.
…
