17. – 18.gs. Kurzemes dievnamu kanceļu korpusa balsta elementu Ēdolē, Sabilē, Ugālē, Lestenē un Dzirciemā ikonogrāfiskais un mākslinieciskais raksturojumi

Tēlniecība kurzemē
Viena no vadošajām Latvijas baroka laikmeta tēlniecības darbnīcām ar vairāku
paaudžu tradīciju pārmantojamību izveidojās un darbojās Ventspilī. Tās aizsācējs bija
Nikolauss Sefrenss (Söffrens), vecākais, kura vārds pirmo reizi minēts 1656. gada 17.
februārī. Meistara darbs bija cieši saistīts ar kuģubūvētavas izveidi pēc hercoga Jēkaba
iniciatīvas, kas uzskatīja, ka ekonomikas augšupejas pamatā ir aktīva ārējā tirdzniecība,
kuras nostiprināšanai vajadzīga spēcīga flote. 17. gs. kuģis bija viens no valdnieka varas
simboliem. Laikā starp 1638.-1682. g. hercogistē pavisam uzbūvēti 44 kara un 79
tirdzniecības kuģi. Izmantoti tie gan savām vajadzībām, gan kā prece. Kuģi pārdoti citām
valstīm, piemēram, Anglijai, Francijai, Venēcijai. 1
17. gs. kuģim bija ne tikai praktiska funkcija, bet arī tas uztverams kā iespaidīgs
mākslas darbs, jo bagātīgi rotāts ar kokā grieztām figūrām un ornamentiem, kas tika koši
krāsoti. Tādēļ Ventspils kuģubūvētavā līdzās dažādu arodu meistariem strādāja arī
koktēlnieks. Neviens no uzbūvētajiem kuģiem nav saglabājies. Ieskatu hercoga kuģu
ikonogrāfijā sniedz tikai to nosaukumi, piemēram, “Kurzemes hercoga ģerbonis”, “Sarkanā
lauva”, “Gulbis” u.c. Pēc meistara nāves amatu pārņēma jaunākais dēls, saukts, Nikolauss
Sefrenss, jaunākais…