15.-17.gs. jūrasbraucēji

15. un 16.gadsimtā Rietumeiropā sākās lielas pārmaiņas, kuras ir saistītas ar to, ka cilvēki iepazina jaunas zemes. Ceļojumu rezultātā tika veikti lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Jaunu zemju iepazīšana sākās ap 1450. gadu un turpinājās līdz 18. gadsimtam.

Pretī nezināmajam
Kuģošana pa svešām jūrām bija bīstama. Jūrnieki varēja aiziet bojā gan kuģa avārijā, gan nomirt no slimībām, ko izraisīja sliktā pārtika un neciešamie dzīves apstākļi. Cilvēki nevien ticēja, ka uz ekvatora valda milzīgs karstums, ka ūdens okeānā vārās un arī uz zemes nav iespējams uzturēties nevienai dzīvai būtnei, bet arī ticēja, ka svešajās zemēs mīt teiksmaini nezvēri, milzīgi magnēta kalni tur izrauj kuģiem visas naglas, ūdens okeānā pārvēršas par sīrupveidīgu masu, kurā iestieg kuģi.

Ģeogrāfisko atklājumu cēloņi.
1. Tieksme pēc bagātības un varas. Cerība iegūt jaunas bagātības rosināja eiropiešus dotie tālos braucienos. Daudzu Eiropas valstu valdnieki domāja, ka tirgošanās ar Āziju padarīs viņu zemes bagātākas un varenākas. Arī tirgotāji sapņoja par lielu peļņu, kādu varētu gūt, piedāvājot eiropiešiem austrumu preces. Tādi austrumu ražojumi kā garšvielas, cukurs un zīds pirms krusta kariem Eiropā nebija pazīstami, taču tagad pēc tie bija liels pieprasījums.…