Tātad ir 14 gs. beigas un mēs pa jūras ceļu ierodamies bagātajā Hanzas savienības pilsētā Rīgā.
Kuģis, uz kura atrodamies, ir 25,5 metrus garš, 6 metrus plats, augstums no ķīļa līdz klājam ir 3,5 metri. Tā ir īsta hanziešu koga – resnvēderains vienmasta preču burinieks, būvēts Brēmenē. Virsbūves pēc tā laika paraduma novietotas kuģa pakaļgalā, turpat ierīkotas tītuves – vinčas enkura pacelšanai un nolaišanai, kā arī buru tauvu vilkšanai. Masīvajā priekšgala daļā atrodas kravas bomji preču izkraušanai un iekraušanai. Kuģis ir pamatīgi būvēts – apšuvuma 8 metru garās, pusmetru platās un 5 cm biezās ozolkoka plankas kalpos ilgi. Kuģa gaita nav ātra, toties tas pēc ekspertu domām ir īpaši labi piemērots kuģošanai Baltijas jūrā ar tās bīstamajiem viļņiem – stāviem, ar īsu viļņa garumu ( t. i. attālumu starp viļņu virsotnēm).
Mums pretī uz jūru dodas līdzīgs kuģis ar Rīgas karogu – pagarinātu vimpeli ar baltu krustu uz melna pamata. Godīgums viduslaiku tirdzniecībā bija nosacīts, tomēr noslēgtie līgumi un noteikumi tika daudzmaz ievēroti. Kuģis bez piederības zīmes varēja būt tikai pirāts. Tāpēc, lai jūrā nerastos pārpratumi par kuģu piederību un lai izbēgtu no laupīšanas, Rīgas rāte 14 gs. pārstrādātajos pilsētas statūtos reglamentēja arī karoga krāsas. Tā saucamie krusta karogi jau agrāk parādījās citās Baltijas jūras zemēs, apliecinot kristīgās ticības izplatīšanos šajā reģionā.
Rīgas konflikti ar ordeni, kuros atbalstu Rīgai sniedza arī Hanzas pilsētas Lībeka, Vismāra, Rostoka, Štrālzunde un Greifsvalde, 1330. g. bija beigušies ar smagu sakāvi, tāpēc pie Daugavgrīvas cietokšņa tiek samaksāta nodeva pilsētas feodālajam senjoram, jo pretējā gadījumā ordenis var, kā tas jau reizēm ir noticis, aizsprostot Daugavu virs Lielupes ietekas ar ķēdēs savienotiem baļķiem. Šeit uz kuģa tiek uzņemts locis – vietējais lībiešu zvejnieks. Daugava šajā laikā vēl nav ar dambjiem regulēta un tāpēc upes galvenā straume pēc pavasara paliem bieži maina gultni. Hanzas buriniekam kravnesība ir 100 lastu (apmēram 200 bruto reģistra tonnu ), tātad arī attiecīga iegrime un Daugavā nezinātājs ātri var uzskriet sēklī. Visu lietderīgo telpu uz kuģa aizņem prece, pat kajītēs novietota dārgākā kravas daļa – audumi un dažādas luksuslietas, tāpēc pasažieriem, Hanzas tirgotājiem, ērtības ir minimālas. Pat kuģa tilpnē zem vīna mucām – galvenās kravas, balasta vietā ir iebērta sāls, tiesa, ne tik laba, kādu Rīgā pārdod holandieši, bet to tik un tā būs iespējams izdevīgi realizēt.
…
