Ievads
Es strādāju privātajā bērnu dārzā ar 1-3 gadus veciem bērniem, kur var novērot kā viņi mainās un kāda attieksme tiem veidojas pret apkārtējiem bērniem un vidi. Var ļoti labi novērot, kā noris adaptācijas periods un cik ilgs tas katram aptuveni ir. Bērni jau ir pietiekoši lieli, lai varētu izvērtēt arī tempermenta tipu. Šeit ļoti labi var novērot katru izgājienu un izprast kādas viņa darbības, kas varbūt ir saistītas ar agresiju. Šo tematu izvēlējos, jo man ir iespēja bērnus novērot un pati vēlējos saprast, ko es kā audzinātāja varu bērnam dot un nākotnē pielietot savas zināšanas arī kā vecāks.
Manuprāt, šī tēma ir ļoti aktuāla jebkurā laikā, jo bērni dzimst attīstās un viņiem ir nepieciešama pareiza audzināšana un uzmanība katrā vecumposmā. Es novēroju katru bērnu atsevišķi, viņa uzvedību, attiecības ar apkārtējajiem bērniem un pieaugušajiem un pierakstīju, ko esmu novērojusi. Salīdzināju rezultātus ar man pieejamajiem materiāliem par agrīnā vecuma pieķeršanās teoriju un vecumposmu īpatnībām.
Vissarežģitākais ir adaptācijas periods, jo tajā brīdī bērnam ir jāšķirās no vecākiem un jāpaliek ar pilnīgi nepazīstamu cilvēku. Citiem bērniem ir vieglāk pārciest šo adaptācijas posmu, citam grūtāk. Bērni, kurus pētu ir sešas meitenes- Karīna, dvīnes Una un Dina, Liene, Maija, Līga un divus puišus-Renāru un Mareku (vārdi ir piedēvēti) .
Uzdevumi:
1.Atradu literatūru ar teorijām par pieķeršanos;
2.Atradu literatūru par vecumposmu raksturojumu;
3.Atradu literatūru par adaptāciju;
4.Novēroju bērnus, sastādot tabulu;
5.Veicu analīzi;
6.Apkopoju rezultātus.
Hipotēze: Bērni, kuriem ir bijusi droša pirmā pieķeršanās ir sabiedriskāki un sociāli labvēlīgi.
Bērni, kuriem nav bijusi droša pirmā pieķeršanās, vai ir zaudējuši savu pieķeršanās objektu, ir nedroši, bieži vien agrisīvi vai tieši pretēji-pieķeras visiem pēc kārtas.
1.Agrīnās bērnības vecumposma raksturojums
Līdz viena gada vecumam bērnam ir zīdaiņa periods, taču pēc viena gada vecuma līdz trīs gadu vecumam iestājas agrīnā bērnība. Galvenais, ko apgūst, ir manipulēt ar priekšmetiem, kā arī apgūst formas, krāsas un svaru, izmērus. Jaunveidojums ir runāt māka, un uzskatāmi darbīgā domāšana. Bērns vēlas būt patstāvīgāks un lieto vārdus: ''Es pats'' . Pats ēd un iet nokārtoties uz podiņa, mācās zīmēt, atainot lietas ar runas, žestu un vaibstu palīdzību.Šajā bērnības posmā bērnam jāvelta visvairāk uzmanības. Šajā laikā attīstās bērna galvenās personības iezīmes, ar kurām nākotnē viņam būs jādzīvo.
…
