Zemes izmantošana
Apmēram puse Zviedrijas teritorijas ir klāta ar mežiem. To lielākā daļa atrodas valsts ziemeļos. Šo lielo dabas bagātību Zviedrija veiksmīgi izmanto savā simniecībā un ir vadošā papīra un kokmateriālu ražotājvalsts. Zviedrija pati spēj sevi nodrošināt ar daudziem lauksaimniecības produktiem, piemēram, kviešiem, miežiem un kartupeļiem. To sekmējusi intensīva jauno tehnoloģiju ieviešana. Valstī arī audzē daudz cūku un lielopu. Hidroelektrostacjās iegūst 53% no visa saražotā elektroenerģijas dadzuma. Lielu daļu šīs enerģijas izmanto vietējā rūpniecībā, piemēram, iežguvē. Zviedrijā ir bagātīgi dzels rūdas un citu metālu rūdu krājumi, bet trūkst akmeņogļu un naftas resursu. Šos izrakteņus Zviedrijā importē no Norvēģijas, Krievijas un citām valstīm.
Zviedrijas iedzīvotāji.
Zviedrijā 91% iedzīvotāju ir zviedri. Zviedrijas valsts ZA daļā dzīvo somi (30000) un sāmi (17000). Pēdējos desmit gados palielinājies ieceļotāju skaits. Beizāk apdzīvotais reģions ir trījstūris starp Stokholmu, Gēteborgu un Malmi. Vasaras atvaļinājumu tipiska zviedru ģimene pavada vasaras mājiņā kādā ezera vai jūras piekrastē.
Zviedrijas pilsētas
Zviedrijas lielākā pilsēta Stokholma ir valsts galvaspilsēta jau vairāk nekā 600 gadus. Pilsēta ir uzcelta uz vairākām salām, kuras ar sauszemi savieno dažādi seni un moderni tilti. Tā ir viena no elegantākajām pilsētām un greznainākajām galvaspilsētām pasaulē. Stokholma ir Zviedrijas otra lielākā osta un valsts galvenais rūpniecības rajons, kurā attīstīta mašīnbūve, elektrotehniskā un elektroniskā rūpniecība.
Zviedrijas lielākā osta ir Gēteborga vaslsts rietumu piektrastē.
…