Zivju resursi un to izmantošana tradicionāli ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņi ietver vairāk nekā 10% (28 tūkst. km2) no Baltijas jūras platības. Pie galvenajām rūpnieciski nozīmīgajām sugām ir pieskaitāmas reņģes, brētliņas, mencas, laši, plekstes un akmeņplekstes. Salīdzinot ar jūras nozveju, rūpnieciskā zveja Latvijas iekšējos ūdeņos ir neliela.
Zivju produkcijas īpatsvars iekšzemes kopprodukta kopapjomā sastādīja 2,5%. Vairāk nekā 90% no saražotās zivju produkcijas eksportē, kopējā eksporta bilancē sasniedzot 3,1%. Lai gan šis rādītājs ir mazāks nekā iepriekšējos gados, zivju produkcijas ārējās tirdzniecības bilance saglabājas pozitīva.
Zivju stāvoklis.
Reņģu populācijas stāvoklis
Rīgas līča reņģēm ražīgas paaudzes ir veidojušās jau 10 gadus pēc kārtas, un krājumi pašlaik ir labā stāvoklī. Savukārt Baltijas jūras atklātajā daļā reņģu krājumi ir samazinājušies
Brētliņu populācijas stāvoklis
Brētliņas pēc reņģes ir otra izplatītākā siļķveidīgo zivju suga Baltijas jūrā. Pētījumi apstiprina, ka nārsta krājumu biomasai ir tendence samazināties.
Mencu populācijas stāvoklis
Mencu nārsta krājumi joprojām atrodas zem minimāli pieļaujamā bioloģiskā līmeņa. Hidroloģisko apstākļu dēļ sekmīgs mencu nārsts noris tikai Baltijas jūras dienviddaļā - Bornholmas ieplakā.…