Zivsaimniecības nozares darbības sfēras:
Zvejniecība;
Zivju apstrāde;
Akvakultūra.
Piekrastes rajonos - zveja un zivju apstrāde.
Iekšzemes lauku reģionos kā alternatīvs nodarbošanās veids turpina attīstīties akvakultūra.
Zivsaimniecības reģioni
Latvijas krasta līnijas kopgarums ir 494 km, ko pārrauga Limbažu, Rīgas, Tukuma, Talsu, Ventspils un Liepājas rajoni.
Lielākā daļa lielo un vidējo zivju apstrādes uzņēmumi ir izvietojušies Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejoto zivju izejvielu piegādes vietu tuvumā - Rīgā, kā arī Rīgas, Talsu un Tukuma rajonā.
Komerciālā zveja iekšzemes ūdeņos galvenokārt saglabājusies Rīgas tuvumā, kā arī reģionos, kuros izvietoti lielākie Latvijas ezeri - Latgalē, Kurzemē.
Nozares pārvaldības institūcijas.
Vispārēja pārvaldība ir Zemkopības ministrijas kompetencē.
Valsts zivsaimniecības pārvalde realizē valsts politiku zivsaimniecības nozarē un pārvalda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus, kā arī pārvalda nacionālo nozvejas kvotu izmantošanu starptautisko organizāciju (NAFO, NEAFC) zvejas rajonos un citu valstu ūdeņos.
Valsts aģentūra „Latvijas Zivju resursu aģentūra” (LZRA) nodrošina zivju resursu, ekosistēmas un vides stāvokļa pētījumus Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, piekrastē un iekšējos ūdeņos.
Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests (LAD) atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju.
Zvejniecība
Latvijā ir 10 ostas, 7 no tām ir mazās -Salacgrīva, Skulte, Lielupe, Engure, Mērsrags, Roja un Pāvilosta.
2008. gadā zvejniecībā nodarbināto skaits bija 1,8 tūkstoši.
Latvijas zvejas flote sastāv no apmēram 900 zvejas kuģiem.
Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas zvejo ap 162 zvejas kuģi.
755 kuģu zvejo piekrastes ūdeņos.
Tāljūras zvejas flotē iesaistīti 11kuģi, kas zvejo Mauritānijas Ekonomiskās zonas ūdeņos, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonos.…
