Zivsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma daudzu Latvijas reģionu attīstībā un nodarbinātības iespēju nodrošināšanā. Piekrastes reģionos zveja jūrā un zivju apstrāde ir svarīgas uzņēmējdarbības aktivitātes. Savukārt iekšzemes lauku reģionos, kā alternatīva lauksaimnieciskai darbībai, attīstās akvakultūra.
Zivsaimniecībai Latvijā ir sena vēsture un tradīcijas. Nozarē iesaistīto ražošanas uzņēmumu skaita, ražošanā iegūtās pieredzes un teritoriālās izplatības ziņā zivsaimniecības nozarei piemīt iekšējs pašattīstības potenciāls.
Apakšnozares
Zvejniecība
Zivju apstrāde
Akvakultūra
Zvejniecības ieguvumi un zaudējumi iestājoties ES
Ieguvumi:
izmantojot ES zivsaimniecībai paredzētā strukturālā fonda (FIFG) līdzekļus, zvejniekiem ir iespēja saņemt kompensāciju par veco kuģu norakstīšanu, tiek veicināta zvejas kuģu modernizēšana un zvejas flotes atjaunošana;
Latvijas zvejas kuģi var zvejot citu ES dalībvalstu ekonomiskās zonas ūdeņos;
zvejas flotes atjaunošana un modernizēšana ļaus paaugstināt zvejniecības sektora peļņu, jo nozvejotās zivis tiks sagatavotas kvalitatīvāk un pieaugs to realizācijas cena.
Zaudējumi:
samazinoties zivju resursu krājumiem Baltijas jūrā, zivsaimniecības strukturālā fonda FIFG līdzekļi varētu tikt izmantoti aktīvajā zvejā esošo kuģu skaita samazināšanai;
ES dalībvalstu zvejas kuģu ienākšana Latvijas ūdeņos var negatīvi ietekmēt zivju resursus, kā rezultātā Latvijas zvejas kuģiem varētu pietrūkt zvejas iespēju, jo daudzu vietējo kuģu tehniskie parametri nav piemēroti zvejošanai tālu no ostām;
Latvija tiešā veidā nevar pārstāvēt savas intereses starptautiskajās zvejniecības organizācijās, kas ir ļoti būtiski nozvejas kvotu noteikšanas un zvejas regulēšanas jautājumos;
var tikt pieņemti visiem ES ūdeņiem kopīgi lēmumi, kas bieži varētu būt neizdevīgi Latvijai.…
