Papīrs
Tādu papīru, kādu lietojam mēs, izgudroja Ķīnā 105. gadā zīda skolotājs Tsai Luns. Viņš izdomāja, kā papīru izgatavot no zīdkoka mizas iekšējās šķiedrainās daļas. Lai atdalītu mīkleņu koka lūksnes šķiedras, tā mizu berza, mērcēja un mīcīja ūdenī. Iegūto masu izlēja uz plātēm ar sietu. Kad ūdens bija notecējis, mīkstās lapas žāvēja uz līdzenas virsmas. Vēlāk veidojuma kvalitāti uzlaboja, tam pievienojot cieti. Savus papīra gatavošanas paņēmienus ķīnieši rūpīgi slēpa, tā gadsimtiem ilgi papīra tirgū nodrošinot sev monopoltiesības. Šis garšķiedrainais papīrs bija ļoti izturīgs. Līdz mūsdienām saglabājušies daži paraugi pat no 4. gadsimta.
Senāk papīra gatavošanas izejviela bija linaudeklu lupatu šķiedras. Mūsdienās kokvilnas atgriezumu lupatas izmanto tikai īpaši kvalitatīva papīra (arhīvu, naudaszīmju papīra u.c.) ražošanai. Pašlaik papīra galvenā izejviela ir koksne.
Lai papīru padarītu stingrāku, tam pievieno arī citus materiālus, kas papīru padara tintes necaurlaidīgu un palielina tā izturību un blīvumu. Piemēram, krīts pasargā papīru pret novecošanos, bet titāna dioksīds nodrošina tā necaurspīdīgumu.
Pievienojot dažādus materiālus, iegūst atšķirīgu veidu papīru – no cieta, smaga kartona līdz vieglam, gaisīgam zīdpapīram. Pazīstami apmēram 600 papīra veidi.
…
