Kultūras attīstība Krievijā 18. gs lielā mērā balstījās uz daudzpusīgi izglītotu cilvēku pleciem, gluži kā renesanses laikmetā.
Tā Goļicinu dzimtas pārstāvis Dmitrijs Goļicins ( 1734 – 1803) jau 26 gadu vecumā bija Krievijas sūtnis Versaļas galmā.
Būdams labi pazīstams ar Didro, Dalambēru, Helvēciju un Holbahu, veikdams plašu saraksti ar Voltēru, D. Goļicins iegādājās Krievijai lielo Didro “Enciklopēdiju” un “sarunāja’’, ka Falkonē veidos Pētera I monumentu.
Goļicins aizrāvās arī ar ķīmiju, ģeoloģiju, medicīnu. 70-tajos gados Goļicinam piederēja ķīmijas laboratorija, uz kuru eksperimentus skatīties brauca Eiropas zinātnieki.
Goļicins kļuva arī par Berlīnes un Zviedrijas Zinātņu akadēmijas ārzemju biedru un Jēnas minerālu biedrības prezidentu.
Mihails Lomonosovs
1748. g Zinātņu akadēmijas pagalmā, Vasilija salā, tika uzcelta ēka, kurā ierīkoja pirmo ķīmisko labarotoriju Krievijā, kur Lomonosovs veica ķīmiskus eksperimentus.
Lomonosovs (1711- 1765) pirmais Krievijā izveidoja teoriju par atomiem. Vēl pirms Lavuazjē viņš eksperimentāli pierādīja masas nezūdamības likumu, atklāja atmosfēras esamību uz Venēras.
Ar saviem pētījumiem un rakstiem Lomonosovs radīja pamatus dabaszinātņu attīstībai Krievijā.
…