Zinātnes attīstība 19. gs.
Zinātne 19. gs. sākumā turpināja 18. gs. beigās sākto virzību, taču 19. gs. otrajā pusē zinātnes attīstība kļuva vēl dinamiskāka – „tvaika laikmeta” vietā nāca „elektrības laikmets”. Gadsimta beigās sākās pētījumi atomfizikā, kas turpināja attīstīties 20. gadsimtā.
19.gadsimtā zinātņu uzplaukums veicināja tehnikas industrializācijas un sabiedrības attīstību, jo rūpniecības attīstība nebija iedomājama bez sasniegumiem fizikā un ķīmijā. Dažādām zinātnēm mijiedarbojoties, sabiedrība ieguva iespējas straujākai attīstībai.
Dabaszinātnēm diferencējoties, jau 18.gs. no ģeogrāfijas atdalījās un par patstāvīgām zinātnēm kļuva ģeoloģija, vēlāk – klimatoloģija, fitoģeogrāfija, okeanoloģija. Interese par vēsturisko pagātni rosināja zinātniekus iedziļināties folklorā un pētīt primitīvās sabiedrības un senās civilizācijas. Izveidojās arheoloģija un antropoloģija.
19. gadsimtā radās mūsdienu sabiedriskās zinātnes – socioloģija un psiholoģija.
Dižākie 19. gadsimta izgudrojumi:
Lai gan mēs bieži vien iedomājamies, ka 20. gadsimts bija laikmets, kurā notika visvairāk sasniegumu tehnoloģijā un zinātnē, daudzi bieži vien aizmirst ievērojamo attīstību, kas nāca vēl no iepriekšējā gadsimta. Ir arī svarīgi atzīt, ka šie izgudrojumi lika pamatus bezprecedenta tehnoloģiskajam pieaugumam 20.gadsimtā, bez kuras mēs joprojām pārvietotos zirgu vilktā ekipāžā, un lasītu grāmatas petrolejas lampas gaismā
Tvaika mašīna
Tvaiku kā jaudas avotu izmantoja senie romieši un grieķi jau pirms tūkstošiem gadu. Pirmos eksperimentālos tvaika dzinējus izgatavoja jau septiņpadsmitajā gadsimtā, līdz tie kļuva par pavērsienu deviņpadsmitajā gadsimtā kā patiesi praktiskam enerģijas avotam, kas izraisīja rūpniecisko revolūciju. Protams, tagad ir pieejami daudz jaudīgāki un efektīvāki energoavoti, bet deviņpadsmitajā gadsimtā tvaiks bija karalis.
…