Biosfēras rezervāta jēdziens
Tās ir sauszemes un piekrastes teritorijas, kuras ir starptautiski atzītas UNESCO programmas ietvaros
Jēdziens "biosfēras rezervāts" tika ieviests 1974. gadā, lai apzīmētu šīs speciālās eksperimentālās teritorijas programmas “Cilvēks un biosfēra” īstenošanai.
Tie ir izveidoti, lai panāktu līdzsvaru starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ekonomiskās un sociālās attīstības sekmēšanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Biosfēras rezervāta funkcijas
Vides aizsardzības funkcija – sekmēt ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību;
Attīstības funkcija – veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir sociāli, kulturāli un ekoloģiski ilgtspējīga;
Pētnieciskā funkcija – atbalstīt pētījumu, monitoringa, vides izglītības programmu un informācijas apmaiņu.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
Dibināts 1997. gada 11. decembrī uz 1990. gadā dibinātā Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa bāzes
1997. gada 15. decembrī iekļauts UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” starptautisko biosfēras rezervātu tīklā
Latvijā lielākā aizsargājamā dabas teritorija, vienīgais biosfēras rezervāts
Aizņem 6% no Latvijas teritorijas
Platība 457600 ha
Teritorija
Ietilpst Limbažu, Valkas, Valmieras rajona ziemeļdaļā un Salacas, Vitrupes, Svētupes un Liepupes baseinā
Daļu platības aizņem Rīgas jūras līča akvatorija līdz 10 m dziļumam
Tajā atrodas Salacas ielejas dabas parks, 16 dabas liegumi, 3 dabas liegumu zonas, 4 dendroloģiski stādījumi un 25 ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi.…
