Ziemeļeiropas sāgas, rūnakmeņi un anglosakšu rakstītās tradīcijas par Latvijas teritoriju

Anglosakšu rakstītās tradīcijas
Vikingu ceļojumos uz Austrumeiropu piedalījās arī anglosakši.
Ap 9.gs. beigās radies Vulfstāna ceļojuma apraksts, kurā tiek stāstīts par aistiem un aistu bēru paražām. Šķiet, viņa ziņas attiecināmas uz senprūšiem.
Karalis Alfreds Lielais savā pasaules hronika pēdējo reiz lielo aistu apzīmējumu, aprakstot baltu tautu piederīgos, Pēc tam ar vārdiem Aestii un Estii tikai apzīmēja Igaunijas iedzīvotajus.
Anglosakši bija ģermāņu ciltis, kas no 5. līdz 6. gadsimtam ienāca Lielbritānijas salā, padzenot britu ciltis.

Secinājumi
Sāgu avoti ir mutvārdu tradīcijas, skaldu dzeja, un arī agrāk sarakstītas sāgas.
Visām vēsturiskajām sāgām raksturīgi, ka tās attēlo tikai karus. Izņēmums šai ziņā ir Egila sāga un Knitlinga sāga (karagājieni).
Sāgas pierakstīja uz papīra, bet rūnas tika gravētas uz akmeņiem, un citiem visdažadākajiem priekšmetiem.
Rūnas galvenokārt tika lietotas uzrakstiem, kur abligāti tika pieminēta persona, kura lika iekalt šo uzrakstu.
Baltija tika minēta netikai rūnās, sāgās, bet arī Anglosakšu tradīcijās.


…